Tas ir tieši tāpat kā ar Dievu, kura klātbūtni civilizācija visos laikos apzinās visur esam, bet tomēr konkrēti nezina - kas un kāds patiesībā ir tas fenomens (nosaukums nav svarīgs). Bet vienmēr atrodas iniciatīvas un ambīciju apveltītie, kas sameistaro dažādas reliģijas, ieceļ sevi par priesteriem (ganiem) un apgalvo, ka pārējiem kā aitiņām ir jāseko ganu norādījumiem, pie viena ļaujot šad un tad nocirpt sazēlušo vilniņu.
Tas gan nav nekas jauns, jo kopš laika sākuma tā izdarās Dieva vietnieki uz Zemes, paši apgalvojot, ka viņi ir tikai Tā Kunga kalpi un izmantojot pagānisma elementus. Daudzi politiķi, sevišķi tie, kuriem izdevies iegūt sabiedrības vairākuma atbalstu, rīkojas līdzīgi, reizēm pat patapinot kādu postulātu no populāras reliģijas. Zināms, ka vairumā to praktizē diktatoriski režīmi, par tādiem (diktatoriem) paslepeni, bet dedzīgi alkst kļūt arī daudzi demokrātiski ievēlēti tautas kalpi.
Neko darīt, bet gan vieni, gan otri un visi citi monopola līmenī absolūto patiesību uzurpējušie subjekti un dažādas subjektu kompānijas, kas gan vairāk atgādina kliķes, cītīgi vāra makaronus, ko kārt uz ausīm labticīgajiem (?), un gādā baltmaizes klaipiņus viņu ausu aizbāšanai, kas nudien satrauc - kaut arvien mazāk. Jo patiesības mirklis tuvojas un, kā to vairākums senioru var apliecināt, arvien ātrāk. Taču to, kā tas katram notiek, var pajautāt citreiz.