Nedaudz pārsteidzoši, taču daudzas no viņām labprāt pozēja fotoaparātam. Vienlaikus dienas vidū no laukuma malā izveidotās tribīnes bija dzirdama kristiešu koptu kopienas pārstāves uzruna. Musulmaņus un koptus vieno kopēja neapmierinātība ar prezidenta Hosnī Mubaraka valdīšanu.
Piektdien paredzēta kārtējā lielā demonstrācija, un nekas neliecina, ka protestētāji grasītos pierimt. Viena no pārliecinātām opozīcijas atbalstītājām ir islāmu pieņēmusī latviete Ieva Juste, kas Kairā dzīvo jau desmit gadus. Viņas vīrs Moatamers, ēģiptiešu uzņēmējs, daudzas dienas pavadījis Tahrīra laukumā un arī esot noskaņots panākt Mubaraka atkāpšanos. Parīt Ieva dosies uz laukumu kopā ar abiem saviem dēliņiem. Puikas mācās labā angļu skolā, kurā mācības tagad nenotiek. Visi skolotāji tajā ir ārzemnieki un nemierīgās situācijas dēļ ir atstājuši valsti. «Kā lai cilvēki Ēģiptē nebūtu neapmierināti. Teiksim, skolotāji no parastām valsts skolām, kādās mācās vairākums bērnu. Kāds gan tur varētu būt līmenis, ja nabaga skolotāji nopelna apmēram 30 latu mūsu naudā. Viņi bieži neierodas darbā, jo piepelnās ar privātstundām,» Dienai stāstīja Ieva. «Policisti pelna apmēram 200 ēģiptiešu mārciņu mēnesī (aptuveni 20 latu), un par gluži normālu tiek uzskatīts, ka viņiem piedāvā dāvanas. Tās gan mēdz būt gluži vienkāršas lietas - pat dažas cigaretes -, un daudzi policisti ar prieku pieņemot šādu «uzmanību». «Vizuāli jau varētu šķist, ka Ēģiptē beidzamo piecu desmit gadu laikā dzīve gājusi uz augšu. Tomēr bagāto slānis ir pavisam mazs, bet daudzi ir pilnīgi nabagi. Puse iedzīvotāju ir analfabēti. Ko viņi zina? Klausās oficiālo televīziju un visu teikto uzskata par patiesību.»
Joprojām daudzi pasaulē ticot Mubaraka propagandai, ka, viņam atkāpjoties, pie varas nāktu radikālā Musulmaņu brālība. Students Abduls Ahmads trešdien Tahrīra laukumā dedzīgi apgalvoja, ka Ēģiptē neesot iespējama islāma revolūcija kā Irānā.