Jau laikā, kad pats strādāju vidusskolā, centāmies iesaistīties valsts investīciju projektos. Toreiz gribējās pēc iespējas labiekārtot mācību iestādes - uzlabot energoefektivitāti, nomainīt logus. Protams, kad nāca iespēja apgūt ES fondu līdzekļus, iesaistījāmies. Bijām to 17 pašvaldību tā saukto policentru vidū, kam tika piesaistīta nauda. Sākām ar bibliotēkas renovāciju un tai pieguļošajām ielām, tad uzlabojām ģimnāzijas un vidusskolas, kā arī triju pirmsskolas izglītības iestāžu energoefektivitāti. Liels projekts bija kultūras nama renovācija. Purvciemā tika sakārtoti iekškvartāli. Patlaban par pēdējā plānošanas perioda līdzekļiem tiek labiekārtota Spīdolas iela.
Cik daudz naudas cerat saņemt nākamajā ES fondu plānošanas posmā? Jo novadam augstāks attīstības indekss, jo mazāk līdzekļu.
Mums, līdzīgi kā Cēsīm, tik daudz līdzekļu kā iepriekš vairs nepienākas. Rēķinājām, ka naudas būs četras reizes mazāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Iespējas no sava budžeta līdzfinansēt projektus pēc teritoriālās reformas un krīzes ir samazinājušās. Jāsaimnieko ļoti uzmanīgi. Tomēr arī turpmāk esam iezīmēti kā attīstības centrs, tāpēc būtu neērti teikt, ka par naudas sadali esam sarūgtināti. Attīstības centriem ir jāattīstās vairāk, nauda jāiegulda tajās vietās, kur ir cilvēki. Tajā pašā laikā, ja, piemēram, Koknesē, kas ir 12 km attālumā no Aizkraukles, ir baseins, mēs savas ambīcijas neizrādīsim un otru šeit nebūvēsim - tas nebūtu izdevīgi ne vieniem, ne otriem. Jo saņemt pakalpojumu 12 km no centriem mūsdienās taču nav problēmu.
Lai arī daudzus gadus bijām viens kompakts rajons un 2006. gadā sadalījāmies sešos pašpietiekamos, neatkarīgos novados, ir jomas, kurās esam atraduši sadarbību. Tā ir izglītība, sports, uzņēmējdarbība, kultūra. Bet droši vien, ja mēs būtu vienkopus, mūsu potences būtu spēcīgākas. Tomēr šādam sadalījumam ir arī pluss - jo mazāka teritorija, jo labāk varam saplānot un pārredzēt situāciju. Iespējams, pienāks laiks, kad mazākiem novadiem, lai izdzīvotu, vajadzēs apvienoties.
Kā uz novadu atsaucas Rīgas mēra centieni ar sabiedriskā transporta atlaidēm piesaistīt vairāk nodokļu maksātāju galvaspilsētai?
Uz budžeta formulu tas atsauksies pēc pāris gadiem. Ja iedzīvotāji tiks pārvilināti, iespējams, vajadzēs darīt kaut ko pretim, piemēram, ieviest maksu bērnudārzos tiem, kuri nav deklarēti pie mums.
Agrāk novadā bija nepilni 12 tūkstoši iedzīvotāju, tagad deviņi. Tomēr galvenais samazinājuma iemesls ir darbvietu trūkums. Daudzi izbraukuši uz ārzemēm, arī dzimstība maza. 2011. gadā novadā apsveicām 60 jaundzimušo, pērn - deviņdesmit. Gribētos domāt, ka nelielo pieaugumu veicinājis tas, ka pašvaldība sāka piešķirt simboliskus dzimšanas pabalstus, bet, visticamāk, tam ir citi objektīvi iemesli - nav jau noslēpums, ka Aizkraukle ir sava veida magnētpilsēta, kas piesaista iedzīvotājus no citām bijušā rajona teritorijām.
Vai neesat domājuši saviem novadniekiem piešķirt privilēģijas - atlaides - līdzīgi kā, piemēram, Siguldā?
Vinnēs tie, kas būs pirmie. Ja visi sāks tā darīt, tas kļūs smieklīgi. Kaut no viena otra uzņēmuma esam saņēmuši piedāvājumus šādu atlaižu karti ieviest, mēs ar šo domu neaizrāvāmies.
Kā sokas ar investīciju piesaisti Aizkrauklē?
(Domes priekšsēdētājs sazvana un sarunā iesaista novada domes attīstības speciālisti Ilonu Kāgani.) Lai justu uzņēmēju pulsu, iedibināju uzņēmēju ikmēneša tikšanās, kurās sniedzam aktuālo informāciju, prasām arī viņu viedokli. Uzņēmēji mums ir svarīgi. Jau trešo gadu novadā notiek uzņēmēju dienas, kurās izsakām pateicību.
Ilona Kāgane. Esam LIAA Polaris programmā, kas popularizē ārzemniekiem iespējas investēt pie mums. Ir bijusi interese par telpām - IGA centrā (Aizkraukles novada lielākais tirdzniecības centrs - aut.). Tomēr esam secinājuši, ka ļoti lieliem investoriem Aizkrauklē esošās telpas ir par mazām, savukārt vidēja līmeņa investori saskata tās pašas problēmas, kādas citviet valstī, - viņi vērtē likumus un tamdēļ nejūt te drošu vidi uzņēmējdarbībai.
Leons Līdums. Valstī palielinās ēnu ekonomika. Tas ir simptoms, ka kaut kas nav kārtībā. Gaidīt brīnumus, ka reģionos parādīsies jauni investori, ir gandrīz utopija. Svarīgi noturēt tos, kas ir. Vēl viens aspekts, kas mums jāņem vērā, - ja ienāk investors un prasa kvalificētu darbaspēku, jādomā, vai varam piedāvāt atbildīgus darbiniekus. Pa šiem gadiem daudzi ir degradējušies, atbildīgākie censoņi no valsts izbrauc.
Vai investīciju piesaiste nedotu iespēju atgūt tos darbiniekus, kuri brauc strādāt, piemēram, uz Rīgu?
Leons Līdums. Tikai teorētiski, ja izvērtē, kādās profesijās viņi strādā...
Ilona Kāgane. Ārzemju investorus piesaista tas, ka mums ir zemas darba algas. Kad runājam par to, ka gribam kādu atgriezt no ārzemēm... būsim atklāti - mūsu algas šobrīd ir, nevis lai atgrieztu tautiešus, bet lai veicinātu to izbraukšanu.
Ko no savas puses varat piedāvāt investoriem, lai viņi tomēr nāktu?
Leons Līdums. Industriālo parku - telpas, kuras daļēji aprīkotas, un tās var pielāgot uzņēmuma ražošanas vajadzībām. Lielas iespējas paver arī tuvu esošā Daugavas ūdenskrātuve.
Vērojot tirgus laukumu pilsētā, mājražotājus īpaši daudz nemana. Varbūt šī joma būtu attīstāma?
Ilona Kāgane. Tirgus pats regulē mājražotāju skaitu. Kad tikāmies ar zemniekiem, viņi skaidri un gaiši pateica: mājražotājs nav tas cilvēks, kurš gan ražo, gan pats tirgo. Ir veikals Krokuss, kurā tiek tirgota mājražotāju produkcija. Tomēr cik vienā Aizkrauklē var pārdot? Vēl jau ir konkurence ar lielveikaliem. Arī tuvējā Pļaviņu pašvaldībā ir zaļais tirgus, un arī viņi domā par sava mazā veikaliņa izveidošanu. Svarīgi, lai šādā gadījumā veidojas ķēde, piemēram, mūsu zemnieks savu produkciju var piedāvāt Jaunjelgavā un Pļaviņās un viņu zemnieki - pie mums. Tikai tad mājražotājiem būs iespēja paplašināt savu ražošanu un augt.
Ar zemniekiem esam apsprieduši, ka mājražotāju produkcijai būtu nepieciešams vienots zīmols, kas norādītu, ka produkts ražots Aizkrauklē. Tas veicinātu vēlmi iegādāties vietējo produkciju vai suvenīrus. Arī kolēģiem Pļaviņās šī doma patika, vēl var runāt ar Koknesi, Jaunjelgavu, varbūt varam veidot kopīgu marķējumu.
Kādā intervijā izteicāt vēlmi piesaistīt Aizkrauklei uzturēšanās atļaujas pircējus, jo ir laba krievu skola.
Leons Līdums. Par uzturēšanās atļauju tirgošanu - tā nav bijis, šķiet, esmu pārprasts. Taču to, ka novadā ir krievu vidusskola, nevajadzētu uztvert kā defektu, jo daudznacionālā dzīvošana blakus ir kopš pašiem pilsētas dibināšanas pirmsākumiem un tā ir pieņemta objektīva realitāte. Esam pratuši sadzīvot jau vairākās paaudzēs, necenšamies viens otru, kā saka, abižot. Sākotnēji gan gribējām skolas saplūdināt, bet izjutām lielu pretestību.
Rēzeknē nupat kā lēma likvidēt pašvaldības policiju, vai, jūsuprāt, pilsētai tā ir vajadzīga?
Leons Līdums. Jau daudzus gadus Aizkrauklei nav municipālās jeb pašvaldības policijas, jo tie ir lieli izdevumi budžetam. Šobrīd pilsēta un novads ir kompakti, mums ir cieša sadarbība ar Valsts policiju, bet, protams, tā nevar noklāt visas iekšējās administratīvās vajadzības, piemēram, sekot suņu uzturēšanas noteikumu ievērošanai, nepilngadīgo pīpēšanai sabiedriskās vietās, līgumu noslēgšanai vasarnīcu teritorijās utt. Tāpēc mūsu dome pirms pāris mēnešiem pieņēma lēmumu izveidot viena municipālā policista štata vietu. Ja budžets ļaus, iespējams, būs otrs policists, bet pagaidām esam uzmanīgi pret jaunu štata vietu radīšanu.