Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Galēji labējie slavē Putinu un Krieviju

Kremlis pirmdien atteicies komentēt dienu iepriekš Sanktpēterburgā notikušo Krievijas un Eiropas galēji labējo politisko spēku saietu, kurā izskanēja aicinājumi izbeigt Eiropas Savienības (ES) ieviestās sankcijas pret Krieviju, bet šīs valsts autoritārais prezidents Vladimirs Putins kārtējo reizi tika cildināts kā konservatīvo vērtību aizstāvis. Pasākums, kurā piedalījās pārstāvji no neonacistiskām un neofašistiskām partijām, varēja notikt par spīti tam, ka Kremlis jau gadiem cīnās pret «fašisma atdzimšanu» Eiropā.

Bez Dugina līdzdalības

Starptautiskā krievu konservatīvā foruma organizatori to dēvēja par zinātnisku konferenci, kurā sapulcēti Eiropas «patriotiskie un konservatīvie spēki». Rīkotāji neslēpa, ka sanāksmes mērķis ir saliedēt Kremlim draudzīgus politiskos spēkus Eiropā, kas «aizstāvēs tradicionālās vērtības, atbalstīs Krievijas intereses un panāks sankciju atcelšanu».

Foruma organizatoru vidū bija krievu nacionālistu partija Rodina, kuras viens no dibinātājiem ir Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins. Partijai savulaik liedza piedalīties vēlēšanās, jo varasiestādes vairākkārt bija saņēmušas sūdzības, ka politiskais spēks savās reklāmās kūda uz rasu naidu.

Arī pasākuma dalībnieku vidū bija organizācijas, kas atklāti iestājas par galēji labējām idejām. Forumā piedalījās pret imigrantiem noskaņotā Grieķijas neonacistu partija Zelta rītausma, Vācijas Nacionāldemokrātiskās partijas līderis Udo Foigts, kuru pērn ievēlēja Eiropas Parlamentā, arī Itālijas neofašistu partijas Forza Nuova vadītājs Roberto Fiore, kurš sevi dēvē par fašistu.

Daudziem par pārsteigumu sanāksmē nebija pārstāvēta Francijas galēji labējā partija Nacionālā fronte, kas pērn no kādas Krievijas bankas saņēma 9 miljonu eiro lielu aizdevumu, jo Eiropas bankas atteikušās ar to sadarboties. Foruma delegātu vidū nebija manāmi arī pazīstamākie Kremļa ideologi Aleksandrs Dugins un Konstantīns Malofejevs.

Foruma delegāti neskopojās ar komplimentiem V. Putinam un nosodīja «pagrimušos» Rietumus. «Rietumos mums tiek iepotēts uzskats, ka Vladimirs Putins ir jāienīst. Bet viņš saprot, ka vairākuma tiesības ir jāliek augstāk par mazākuma kaprīzēm un fantāzijām,» sacīja skotu pretabortu aktīvists Džims Dausons. «Rietumi ir piesārņoti ar dekadences, liberālisma, homoseksuālisma un ģimenes iznīcības vīrusu.»

Bijušais Britu nacionālās partijas vadītājs Niks Grifins filozofēja, ka visas Eiropas lielās nācijas, izņemot krievus, savulaik ir dominējušas kontinentā un ārpus tā robežām. «Ir pienākusi Krievijas vēsturiskā kārta,» viņu citē The Financial Times.

Jādraudzējas ar Krieviju

Foruma noslēgumā tā dalībnieki nāca klajā ar kopīgu rezolūciju, kurā pausts satraukums par Eiropas «tradicionālo vērtību sabrukumu», morāles pagrimumu, laulības un ģimenes institūta sairumu un necieņu pret starptautiskajiem likumiem. Tāpēc viņi vienojušies par kopīgu mērķi - «radīt brīvu, daudzpolāru un progresīvu pasaules kārtību», kuras ietvaros tiktu aizsargātas «tradicionālās vērtības».

Uzsaukumā arī izskan aicinājums atcelt politiskās un ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un atjaunot «vienlīdzīgu un konstruktīvu dialogu starp Krieviju un Rietumiem». «Vienas valsts vai valstu grupas diktatūra attiecībā uz Krieviju ir pilnīgi bezcerīga. Mūsuprāt, draudzīgas un lietišķas attiecības ar Krieviju ir vissvarīgākais nosacījums spēcīgai pasaulei un dinamiskai visu valstu attīstībai,» teikts dokumentā. «Krievija ir līdzvērtīgs un uzticams partneris. Krievijas tautai ir tiesības izvēlēties politiskās un ekonomiskās [attīstības] ceļus un aizstāvēt savas intereses.»

Foruma dalībnieki ir vienisprātis, ka vairāk nekā 20 gadu pēc aukstā kara beigām NATO pastāvēšana ir bezjēdzīga, jo alianse no organizācijas, kas aizsargā Eiropu, esot pārtapusi par ASV «militārās diktatūras instrumentu». Tā vietā esot nepieciešams izveidot Eiropas kolektīvās aizsardzības sistēmu bez ASV līdzdalības.

Rezolūcija vēršas pie ASV un to sabiedrotajiem ar prasību izbeigt «iejaukšanos suverēnu valstu iekšējās lietās, pārtraukt «krāsu revolūciju» eksportu un izbeigt antinacionālu marionešu režīmu radīšanu neatkarīgās valstīs». Tajā pašā laikā delegāti vienbalsīgi atbalsta Krievijas veikto Krimas aneksiju.

Viņi arī aicina ASV un ES neatbalstīt «Kijevas huntas» režīmu, kas izvēršot militāru un sociālpolitisku agresiju pret promaskavisko separātistu pasludinātajām Doņeckas un Luhanskas «tautas republikām» Austrumukrainā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?