Par spīti plašajam ieceru klāstam, reālie to ieviešanas termiņi pagaidām ir visai nekonkrēti, turklāt vairākām no tām nepieciešamas arī izmaiņas likumos. Amatpersonu teiktajā netrūkst arī savstarpēju pretrunu. Piemēram, Valsts robežsardzes (VRS) ģenerālis Normunds Garbars apgalvo: viņš esot pilnīgi drošs, ka pa «zaļo robežu» kontrabandu lielos apjomos ievest vairs nav iespējams, savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsver, ka tieši muitas punktos esot intensīva kontrole, tādēļ kontrabandisti arvien biežāk savas preces vedot pa «zaļo robežu».
Somi būšot
Pēc finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) domām, jāpiesaista muitnieki no ārzemēm, viņš sācis pārrunas ar Somijas pārstāvjiem. No šādas iespējas baidoties korumpētie ierēdņi pierobežā un paši kontrabandisti, Dienai stāstīja intervētais kontrabandists. Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka, kurš atbild arī par muitas lietām, stāsta, ka VID bijušas sarunas ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Savukārt ar Somijas kolēģiem sadarbības līgumus un, iespējams, pirmās kopīgās aktivitātes varētu redzēt jau līdz šā gada beigām. J. Stinka gan piebilst: kamēr nebūs uzlabojumu korupcijas jomā, šādas aktivitātes neko nemainīs, jo arī ārzemju eksperti kādreiz aizbrauks, un vietējiem dienestiem jābūt spējīgiem veiksmīgi turpināt darbību arī pēc tam.
Skeptisks pret palīdzības meklēšanu ārzemēs gan ir iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (Vienotība), kura pārraudzībā tagad atrodas VRS. Viņš atbalsta rotācijas ieviešanu robežsardzē, ne ārzemnieku piesaisti, jo nevajagot «zaudēt pašcieņu». VRS priekšnieks N. Garbars norāda, ka robežsardze nevarot atļauties visaptverošu rotāciju un tā nemaz neesot tik efektīvs līdzeklis cīņai pret korupciju: «Man ir bijušas sarunas ar muitas vadību - viņu darbinieki ir rotējuši, bet pēc kāda laika situācija kļūst tāda pati kā iepriekš.» Tā vietā VRS rotāciju cenšoties ieviest «pozitīvā» veidā: «Virsnieki, par kuru godprātību nav šaubu, var pāriet no vienas pārvaldes uz citu, cerībā, ka spēs kolektīvu nedaudz sapurināt.»
VRS cīnoties par to, lai kriminālatbildība cigarešu kontrabandistiem iestātos tad, ja viņi veduši preces 1000 latu vērtībā jeb dažas kastes cigarešu, nevis vismaz miljonu cigarešu jeb gandrīz pilnu kravas automašīnu, kā tagad. Tas gan dotu iespējas sodīt bargāk, gan pavērtu plašākas iespējas izmantot izmeklēšanas metodes. Arī lētā Krievijas benzīna vedēji VRS radot galvassāpes, jo veido lielas rindas kontrolpunktos, turklāt tirgo savu vietu rindā tūristiem. «Varbūt mēģināsim riskēt un nelaist ārā no valsts tos, kuriem acīmredzami ir pārbūvēta automašīnas degvielas tvertne, bet pilnvērtīga mehānisma pagaidām nav,» prāto N. Garbars.
Braukt reizi nedēļā
J. Stinka, kurš gan uzskata, ka «kontrabandas apjomi ir pārspīlēti», tik un tā sola vairāk ierobežojumu akcīzes preču vedējiem. «Tagad braukt pāri robežai ar akcīzes precēm var reizi diennaktī, plānots šo periodu palielināt līdz pat reizei nedēļā,» viņš sola. VID uzsver, ka muitnieku rotācija notiekot jau kopš 1996. gada. «Plānots ieviest pilotprojektu, kas paredz jaunu pieeju rotācijai. Muitas amatpersonas tikai pirms maiņas uzzinās, kur strādās. Šādā veidā tiks mazinātas organizētās noziedzības grupējumu iespējas plānot noziedzīgus nodarījumus,» sola dienests. VID arī cenšoties palielināt muitas suņu skaitu, tomēr tas esot ļoti dārgi. Iestādes budžets krīzes laikā esot samazināts par trešdaļu, un «diemžēl šobrīd [muitnieku] atalgojums nebūt ne visos gadījumos atbilst prasībām». Pašlaik dienestam ir 30 darba suņu, no kuriem 11 prot meklēt arī cigaretes.
Kaut gan VID kategoriski noliedz pārmetumus nekvalitatīvā darbā, apkarojot kontrabandu, A. Štokenbergs, jautāts par amatpersonu atbildību, uzmanību vērš tieši uz Muitas kriminālpārvaldi: «Domāju, ka tur ir pārāk lielas neskaidrības ar amatpersonām - peripetijas ar [bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru] Vaškeviču - un nav skaidrs, ko [pašreizējais Muitas kriminālpārvaldes direktors Marjans] Burijs tagad mēģina panākt. Pēc iespējas drīzāk ir jāsaprot, kas ir galvenais atbildīgais par notiekošo. Viņi nevar atbildēt par visu, bet uz robežas notiekošais ir viņu atbildība.» M. Burijs jau kādu laiku cīnās pret viņa vadītās iestādes reorganizācijas plāniem.
A. Štokenbergs piebilst, ka viena no pirmajām personām, ar ko viņš ticies, ir KNAB vadītāja vietniece Juta Strīķe, ar kuru pārrunāta sadarbība negodīgo amatpersonu atklāšanā. Vēl varētu sadarboties ar oficiālajiem tabakas tirgoņiem. Viņaprāt, korupciju vislabāk varētu apkarot, stimulējot muitniekus un robežsargus ar prēmijām par noķertajām nelegālo preču kravām. Šāds risinājums jau ieviests VRS Kriminālizmeklēšanas pārvaldē, piebilst N. Garbars.