Kā darbiniekus uzrunāt, lai izpratne par bīstamām situācijām, to nepieļaušanu un novēršanu iesēstos viņu apziņā, jādomā nepārtraukti, Edgars uzsver. «Gandarījums ir tad, ja uzzinām, ka Statoil darbinieki nav bijuši malā stāvētāji arī ārpus darba - ir palīdzējuši cilvēkiem negadījumos, epilepsijas lēkmē u. c.,» viņš stāsta un piebilst - lai radītu darbiniekos atbildību par drošību, jāiegulda daudz enerģijas, taču atdeve uzlādē.
Elektroniķis nesanāca
Pirmais darbs Statoil DUS Edgara karjeru aizvirzīja pavisam citās sliedēs, nekā tā varēja attīstīties. Pēc 9. klases Edgars bija iestājies Rīgas Tehniskās koledžas (RTK) vidusskolā, pēc tam beidza RTK elektronikas speciālista studiju programmu. «Bet laikam šajā jomā jābūt īstam elektronikas entuziastam. Daudzi mani kursabiedri dzīvoja tajā pasaulē, es varbūt nebiju tas gadījums,» Edgars stāsta, kāpēc elektronika viņa CV ir tikai epizode. Pirmajā kursā atrastais pārdevēja darbs benzīntankā ļāva strādāt paralēli mācībām un izvērsās par interesantu piedzīvojumu. «Es pēc dabas biju samērā kluss, visu dienu komunicēt ar klientiem - tā bija pilnīgi jauna pieredze. Tas noteikti atvēra arī mani pašu, palīdzēja pilnveidot komunikācijas prasmes.» Protams, gadījušies arī īgni klienti, par kuru neapmierinātību Edgars sākumā stresojis, taču ar laiku iemanījies viņus uztvert kā fenomenu, kas vienkārši ir, vai pat uzlabot viņu garastāvokli.
Pārdevēja darbu DUS Edgars sauc par ļoti labu startu, lai saprastu, ko vispār dzīvē tālāk gribas darīt, jo pienākumu spektrs ir visai plašs - klienti, piegādātāji, grāmatvedība utt. Edgars atskārta, ka viņu interesē mazumtirdzniecība, ar ko viņš labprāt saistītu nākotni arī patlaban, un tas motivēja pierādīt sevi, būt aktīvam, prasīt papildu pienākumus. Vadība to novērtēja un piedāvāja izaugsmes iespējas - Edgars piecu gadu laikā izgāja evolūciju līdz pat DUS vadītāja amatam, izceļodamies pa Statoil benzīntankiem dažādās Rīgas vietās. Tiesa, kā DUS vadītājs viņš pastrādāja vien pusgadu, pēc tam radās iespēja pārslēgties uz jaunu darbības lauciņu - drošību.
Māca ar video, komiksiem
Jau strādājot DUS, Edgars sadarbojās ar uzņēmuma departamenta Vide. Veselība. Drošība (VVD) darbiniekiem, sniedzot komentārus, kā ikdienas darba vidē funkcionē viens vai otrs drošības jaunievedums. Šī joma viņu ieinteresēja. «Sapratu, cik tas ir svarīgi, gribējās pašam tajā vairāk iesaistīties. DUS pati par sevi ir vieta, kur jāsaskaras ar daudziem riskiem, - strādājam 24/7, degviela ir produkts ar paaugstinātu bīstamību, tolaik arī strauji sāka attīstīties Statoil veikalu piedāvājums, kas nesa līdzi pārtikas drošības jautājumus.» Edgars pieteicās vakancei, izturēja nopietnu atlasi un kļuva par speciālistu VVD departamentā.
Viņa pārziņā nonāca rūpes par ugunsdrošību, apsardzi un inkasāciju, darba aizsardzību, iekšējo drošību utt. Tomēr teju visbūtiskākie pienākumi saistījās ar Statoil darbinieku mācīšanu. Edgars teic, ka drošības jomā uzņēmumā ir divas daļas: viena ir obligātās prasības, otra - darbinieku izpratne, kāpēc to visu vajag, un šeit ikviens uzņēmums var augt un augt. «Mēs visus jaunos darbiniekus apmācām gan pārtikas un degvielas drošībā, gan papildus arī par dažādiem riskiem - stāstām, kādas reālas situācijas mēdz notikt DUS, ar ko var beigties klientu vai darbinieku neuzmanība.» Edgars atklāj, ka šīs mācības arī izdevies padarīt atraktīvākas, mazāk formālas: «Kad pats sāku strādāt DUS, tev nolika priekšā mapi ar daudzām detalizētām instrukcijām, vadītājs šo to pastāstīja, bet kopīgs priekšstats neradās. Sapratām, ka ar to ir par maz un ka jāveido drošības kultūra uzņēmumā. Pirmkārt, iesaistījām darbiniekus - devām viņiem pašiem labot drošības instrukcijas, lai tās atbilstu reālajai ikdienai, kas visu laiku mainās. Tas viņos radīja interesi, jo labojumus ieviesām arī dzīvē, uzreiz bija cita atdeve. Pēc tam jau sākām uzņemt videofilmas, taisījām komiksus, aicinājām arī DUS darbiniekus iesūtīt pašiem savas filmiņas par potenciāli bīstamām situācijām darbā un to, kā tās risināt. Atsaucās visas DUS, iesūtot ļoti labus materiālus, ko pēc tam izmantojām gan savās iekšējās apmācībās, gan sūtījām kolēģiem ārzemēs. Var teikt, ka mūsu praksi tagad pārņēmuši Statoil visā Eiropā.»
Apsteigt bīstamību
Pēc kāda laika Edgars no drošības speciālista kļuva par visas VVD daļas vadītāju, bet vēl pēc pāris gadiem pārgāja strādāt uz jaunizveidoto Statoil Fuel&Retail Biznesa centru, uz kuru no Zviedrijas tika pārnesta arī negadījumu ziņošanas funkcija visās astoņās Statoil mazumtirdzniecības valstīs. Tas nu ir Edgara darbs. «Negadījums» - tā ir jebkura situācija DUS, terminālī, birojā, kura var kļūt vai jau ir izrādījusies bīstama un kura jārisina vai jānovērš vēl pirms notikšanas, Edgars skaidro. Tas skar gan slidenas iebrauktuves benzīntankā ziemā, gan bojātu aprīkojumu, gan zādzības un laupīšanas DUS, gan ergonomiku birojā utt. Par šādiem negadījumiem visas uzņēmuma struktūrvienības visās valstīs ziņo, un Edgara darbs ir tos analizēt un domāt, kā novērst. Par spilgtākajiem piemēriem Edgars organizē mācības visu valstu drošības speciālistiem. Un, ja kaut kur gadās kas tiešām nopietns, viņam jābūt gatavam operatīvi iesaistīties.
Tiesa, tā vairs nav dzīve tādā dežūrrežīmā kā agrāk - drošības speciālista amatā -, un darba ikdiena nu kļuvusi mierīgāka un plānojamāka, Edgars stāsta. Tagad vairāk ir darba braucienu uz citām valstīm, bet nekur nav pazudusi ideju ģenerēšana, jaunumu un uzlabojumu ieviešana, jo drošības joma ir kā dzīvs organisms, kas nemitīgi mainās, tāpat kā pats uzņēmums. Tas Edgaram šķiet aizraujoši, lai gan brīžiem izaicinājums ir atrast visam laiku. «Ja tu pats ieguldi, interesējies par jaunām lietām, tad tā ir arī iespēja izaugt,» Edgars uzskata. Atvērtība pret jauno viņam arī ļāvusi tikt pie hobija - savulaik Statoil komandā pabijis sportiski stratēģiskajās uzņēmumu sacensībās S2 un S3, viņš nu piedalās xRace piedzīvojumu mačos. Patīk arī orientēšanās un riteņbraukšana.