Pārfrāzējot pasakas mācību, var teikt, ka Latvijas vēlētājs ir godīgi ieskatījies acīs politiķiem un sapratis, ka taisnība tomēr ir tiem, kas atzīst, ka tuvākās ziemas mums būs jāpārlaiž tikai ar sakaltušiem graudiem krājumā, lai cik cieti tādi graudi arī būtu. Tikko izsprukuši no krīzes runča nagiem vai joprojām jūtot sūrstošās nagu pēdas uz savas muguras, Latvijas vēlētāji vairs neļāvās trekno labumu solītāju kārdinājumam, lai cik kairinošas tādas delikatešu smaržas arī būtu.
Taču pirms ieskatīšanās politiķu acīs vēlētājs bija izdarījis mājasdarbu un ieskatījies spogulī un sev acīs. Godīgi ieskatījies. Pēcvēlēšanu gaisotnē dažādi eksperti un komentētāji pamatoti norādīja, ka vēlētāji šoreiz priekšroku devuši godīgumam politikā. Taču tāda vajadzība nerodas tukšā vietā, un es sliecos domāt, ka daudzos gadījumos tas nācis no sāpīgās krīzes mācības. Ne tik daudz no tā, ka cilvēki būtu noguruši no mahinācijām un blēdībām lielās politikas līmenī, bet no savas personīgās rīcības izvērtēšanas un godīgas kļūdu atzīšanas. Ieslīgstot mānīgajās trekno gadu orģijās, daudziem no mums skats uz realitāti kļuva miglains un pievērām acis uz tajā brīdī ne īpaši tīkamajām dzīves patiesībām.
Savas kļūdas nav viegli atzīt, kur nu vēl darīt to publiski. Taču vēlēšanu reize bija ļoti pateicīga un reizē atbrīvojoša iespēja atzīt savu kļūdu un labot to, turklāt to varēja izdarīt vienlaikus publiski un anonīmi. Nepaveicās tiem, kam pat prātā neienāca, ka cilvēki Latvijā ir spējīgi no savām kļūdām mācīties un tās atzīt. Ne velti Par labu Latviju! pārstāvis Juris Savickis pēc vēlēšanām sūkstījās, ka esot bijusi cerība uz Pierīgas ciematu iedzīvotāju balsīm, bet tie izvēlējušies Vienotību. Visticamāk, tieši šajās vietās dzīvojošie vēlētāji ir tie, kam krīzes iespaidā bija visdziļāk jāieskatās savā dvēselē un jāiedziļinās savā līdzšinējā rīcībā, lai saprastu atšķirību starp sakaltušiem graudiem un trekniem labumiem. Katrs vēlētājs, kas ir spējis individuāli iziet cauri savu kļūdu analīzes un labošanas procesam, dod lielu pienesumu kopējā katlā, ko saucam par sabiedrības jeb valsts pārvaldi. Un tas varētu būt lielākais šo vēlēšanu nestais labums.
Tāds apskaidrots un no iekšējās nastas atbrīvots vēlētājs kļūst prasīgāks ne tikai pret sevi, bet arī pret tiem, kam uzticējies, sagaidot no viņiem godīgumu ilgtermiņā, ne tikai vēlēšanu brīdī. Un tas sākas kaut vai ar to, ka vēlētājiem ir godīgi jāpasaka, kāpēc tiek veidota tieši tāda vai citāda koalīcija. Vēlētājs nav muļķis un ir gatavs godīgai sarunai.