FM priekšlikums paredz pakāpeniski piecos gados līdz 2020. gadam pašreizējo mēneša neapliekamo minimumu aizstāt ar minēto diferencēto gada neapliekamo minimumu.
Pēc speciālas formulas
Plānots, ka līdz 2020. gadam paralēli pastāvēs gan mēneša neapliekamais minimums, kas pakāpeniski samazināsies, līdz 2020. gadā sasniegs nulli, gan diferencētais gada neapliekamais minimums, kurš pakāpeniski pieaugs. Iecerēts, ka 2020. gadā maksimālais gada neapliekamais minimums, kuru piemēros ienākumiem līdz 460 eiro mēnesī jeb 5520 eiro gadā, sasniegs 1920 eiro gadā (160 eiro x 12). Tāpat iecerēts, ka 2020. gadā ienākumiem no 1500 eiro mēnesī jeb 18 000 eiro gadā neapliekamais minimums netiks piemērots, respektīvi, būs nulle. Pārējām algām gada neapliekamais minimums pēc speciālas formulas tiks rēķināts atsevišķi katrai algai. Lai noskaidrotu, kāds neapliekamais minimums tiek piemērots katrai konkrētajai algai, cilvēkam jāpieslēdzas ienākumu elektroniskās deklarēšanās sistēmai un tur to varēs ieraudzīt.
FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins skaidro, kāda piecu gadu pārejas laikā būs divu neapliekamo minimumu - mēneša un gada - piemērošana. «2016. gadā, tāpat kā līdz šim, visām algām neatkarīgi no to apmēra darba devējs katru mēnesi piemēros neapliekamo minimumu 75 eiro mēnesī. Savukārt maksimālais gada neapliekamais minimums strādājošajiem, kuru ienākumi ir līdz 380 eiro mēnesī jeb līdz 4560 eiro gadā, būs 1200 eiro gadā (100 eiro x 12). Pārējām algām, kā jau minēts, tas tiks rēķināts pēc speciālas formulas, bet ieņēmumiem virs 1000 eiro mēnesī jeb 12 000 eiro gadā gada neapliekamais minimums paliks 900 eiro gadā (75 eiro x 12). Tālāk - 2017. gadā - mēnesī piemērotais neapliekamais minimums samazināsies līdz 60 eiro, savukārt diferencētais gada neapliekamais minimums pieaugs. Piemēram, strādājošajiem, kuru mēneša ieņēmumi nepārsniegs 400 eiro jeb 4800 eiro gadā, tas būs 1380 eiro gadā (115 eiro x 12). Rezumējot - 2020. gadā mēneša neapliekamais minimums sasniegs nulli, savukārt maksimālais gada neapliekamais minimums pieaugs līdz 1920 eiro gadā (160 eiro x 12). Minimālie ienākumi, kuriem tiks piemērots maksimālais gada neapliekamais minimums, pieaugs līdz 460 eiro mēnesī jeb 5520 eiro gadā, savukārt ienākumi, kuriem gada neapliekamais minimums netiks piemērots, sasniegs 1500 eiro mēnesī jeb 18 000 eiro gadā,» skaidro I. Šņucins.
Jāiesniedz deklarācija
Lai strādājošie varētu atgūt starpību starp mēnesī piemēroto neapliekamo minimumu - 75 eiro un savai algai noteikto diferencēto gada neapliekamo minimumu, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reizi gadā būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. I. Šņucins arī skaidro, ka, lai noteiktu, vai iedzīvotājam pienākas gada neapliekamais minimums, tiks ņemta vērā ne tikai darba alga, bet arī citi ieņēmumi, piemēram, no dividendēm un nekustamā īpašuma, jebkādas saimnieciskās darbības, autoratlīdzībām. Ja cilvēks strādā vairākās darbavietās, algas tiks summētas un gada neapliekamais minimums tiks piemērots kopējiem ieņēmumiem.
Strādājošajiem jāņem vērā - tā kā katru gadu pakāpeniski saruks mēnesī piemērotais neapliekamais minimums, tad arī saruks mēneša darba alga. Tā 2017. gadā visu strādājošo darba alga mēnesī piemērotā neapliekamā minimuma samazināšanas dēļ (no 75 eiro uz 60 eiro mēnesī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazināsies par 3,4 eiro mēnesī, bet 2018. gadā un turpmāk - līdz 2020. gadam - par 4,6 eiro mēnesī. Kopumā darba alga līdz 2020. gadam samazināsies par 17,2 eiro mēnesī salīdzinājumā ar 2016. gadu. Taču strādājošajiem ar zemām algām to kompensēs diferencētā gada neapliekamā minimuma piemērošana, piemēram, strādājošajam ar mēneša algu 500 eiro 2017. gadā atgūstamā nodokļu pārmaksa būs 55,2 eiro gadā, bet 2021. gadā tā sasniegs jau 424,8 eiro gadā.
Ieceri kritizē
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzskata, ka labāka par diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu būtu progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, un pauž bažas par iedzīvotājiem gaidāmo mēneša ienākumu sarukšanu saistībā ar mēneša neapliekamā minimuma samazināšanos.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns par FM piedāvāto priekšlikumu ir skeptisks un uzsver: «Lielākās nabadzības riska grupas ir mājsaimniecības, kurās ir apgādājamas personas. Diferencētais neapliekamais minimums tām nepalīdz. Turklāt nedomāju, ka visiem strādājošajiem būs viegli izpildīt prasību par ikgadēju deklarāciju iesniegšanu VID. Savukārt VID būs papildu administratīvās izmaksas. Neapliekamais minimums nav īstais instruments, ar kuru mazināt nevienlīdzību.»
FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens skaidro, ka ģimeņu ar apgādājamajiem atbalsta instruments ir atvieglojumi par apgādājamajiem, nevis neapliekamais minimums, un uzsver: «Ieviešot diferencēto gada neapliekamo minimumu, mērķis ir sniegt atbalstu strādājošajiem, kuri saņem algu no minimālās līdz 67% no vidējās algas, kas 2014. gadā bija 512 eiro un 55 centi.» Savukārt gan advokātu biroja Varul vecākais partneris un nodokļu konsultants Jānis Zelmenis, gan juridiskā biroja Sorainen partneris un nodokļu eksperts Jānis Taukačs norāda, ka FM izstrādātais priekšlikums ir solis pareizajā virzienā, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību.
A. Ašeradens, taujāts par FM priekšlikuma tālāko virzību, bilst, ka Saeima to skatīs kopējās 2016. gada budžeta paketes ietvaros vai kā atsevišķu, jaunu likumprojektu.