Īrnieki gan satraucas, vai VID aktivitāšu rezultātā nepieaugs īres cenas, taču Dienas aptaujātie eksperti mierina, ka cenas nosaka tikai un vienīgi pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, nevis nodokļi, ko izīrētājam vajadzētu maksāt.
Sākumā tikai brīdinās
Jānorāda, ka īres līgums, kas noslēgts starp īrnieku un izīrētāju, vēl negarantē, ka izīrētājs maksā nodokļus un ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs. Kā liecina Dienas veiktā īres sludinājumu izpēte portālā SS.lv, vairumā sludinājumu tiešām tiek norādīts, ka īres līgums tiek slēgts un vairākos gadījumos sazvanītais izīrētājs, taujāts par iespējām noslēgt īres līgumu, atbild, ka tas, protams, esot iespējams. Dienas rīcībā esošā informācija gan liecina, ka ir gadījumi, kad īrniekam, ar kuru izīrētājs noslēdzis īres līgumu, pats izīrētājs tomēr lūdz par dzīvokļa īri norēķināties skaidrā naudā, nevis ar pārskaitījumu internetbankā. Tieši izīrētāja lūgums par īri norēķināties skaidrā naudā, nevis ar pārskaitījumu internetbankā, ir viens no faktoriem, kas var padarīt modru tādu potenciālo īrnieku, kurš vēlas īrēt dzīvokli no godprātīga nodokļu maksātāja. (Uz īrnieku atbildība par izīrētāja nodokļu nomaksu gan negulst.)
Pēc VID Nodokļu pārvaldes Datu ticamības novērtējuma metodikas un uzraudzības daļas vadītājas Evitas Paplavskas teiktā, VID patlaban jau nosūtījis vēstules ar uzaicinājumu reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējiem 2505 izīrētājiem. Izīrētāji, kas reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicēji, var izvēlēties starp diviem nodokļu nomaksas veidiem, respektīvi, var maksāt 23% iedzīvotāju ienākuma nodokli no ieņēmumu un izdevumu starpības vai arī reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļu maksātāji. Jāatgādina, ka mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 9% gadā pirmajos trīs darbības gados. Ja īrnieks vēlas pārliecināties, vai izīrētājs maksā nodokļus, viņš var lūgt, lai īres līgumā pie rekvizītiem izīrētājs norāda savu nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru. Tad VID publiskajā datubāzē, norādot izīrētāja vārdu un uzvārdu, kā arī reģistrācijas numuru, iespējams saņemt tajā pieejamo informāciju.
«Pārsvarā nodokļus nemaksā atsevišķu dzīvokļu izīrētāji, teju visi namsaimnieki ir reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji. Lai apzinātu nelegālos izīrētājus, mēs skatāmies īres sludinājumus gan reklāmas portālā SS.lv, gan citos portālos, tāpat pētām reklāmas laikrakstos un pašvaldību mājaslapās. Pārbaudām arī zemesgrāmatas datus, lai konstatētu, cik nekustamo īpašumu, piemēram, dzīvokļu, kādam konkrētam cilvēkam pieder,» stāsta E. Paplavska. Viņa arī uzsver, ka sākumā neviens izīrētājs, kurš nodokļus no dzīvokļa izīrēšanas nemaksā, sodīts netiek. «Vispirms mēs šādam nelegālam izīrētājam nosūtām brīdinājumu un aicinām reģistrēt saimniecisko darbību. Tikai tad, ja pēc otrā brīdinājuma izīrētājs tomēr nereģistrējas, tiek piemērots sods,» skaidro VID amatpersona.
Trūkst īres līgumu reģistra
Taujāta, kā VID rīkojas, ja izīrētājs norāda, ka dzīvoklī mitinās viņa draugi vai attāli radinieki, kuriem tiek ļauts dzīvot par velti, E. Paplavska stāsta, ka tādā gadījumā pašam izīrētājam jāpierāda, ka viņš negūst materiālu labumu. Turklāt šādas viltus shēmas neesot tik vienkāršas, jo tad tajās neizbēgami jāiesaista arī īrnieki.
Tajā pašā laikā E. Paplavska atzīst, ka vērsties pret dzīvokļa izīrētāju, kurš pats dzīvo, piemēram, Īrijā vai Lielbritānijā, ir diezgan sarežģīti. Bieži nav zināma pat šī cilvēka adrese. Taujāta, vai nodokļu dēļ nepieaugs īres maksa, VID pārstāve atbild noliedzoši, jo īres cenas nodokļi neietekmējot.
Vienīgais no Dienas aptaujātajiem, kas uztraucas par īres maksas paaugstināšanos, ja stingri tiks prasīta nodokļu nomaksa, ir Denacionalizēto īrnieku tiesību biedrības Ausma valdes loceklis Klementijs Rancāns. Tomēr viņš atzīst, ka, neraugoties uz cenu kāpuma risku, nodokļi jāmaksā visiem izīrētājiem.
Īres cenu pieaugumu neprognozē Rīgas namsaimnieku biedrības valdes locekle Rita Bednarska. «Mēs, namsaimnieki, kuri maksājam nodokļus, esam ļoti ieinteresēti, lai no īres tirgus tiktu izskausti nelegālie izīrētāji. Ir gan jāatzīst, ka situācija ar katru gadu uzlabojas, un nodokļu nemaksātāju kļūst arvien mazāk,» norāda R. Bednarska. Viņa arī bilst, ka būtu apsverama doma par obligātu bezmaksas īres līgumu reģistrēšanas vietni. Pašlaik īres līgumus var reģistrēt zemesgrāmatā, taču tas nav obligāti un ir maksas pakalpojums. Pārsvarā zemesgrāmatā īres līgumus reģistrē vienīgi tad, ja dzīvoklis iegādāts kredītā vai ir ieķīlāts.
Mudina izglītot
Nekustamā īpašuma firmas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš, tāpat kā R. Bednarska, norāda, ka stingrāka kontrole pār nodokļu nomaksu īres cenas neietekmēs. «Manuprāt, VID uzreiz nevajadzētu piemērot naudas sodus, sākotnēji jābūt brīdinājumam, jo cilvēki par šiem jautājumiem jāizglīto. Pieņemu, ka daudziem cilvēkiem, kuri izīrē vienu savā īpašumā esošu dzīvokli, nav skaidrs, kur reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, cilvēki varbūt baidās, ka nodokļi būs ļoti augsti. Jāizskaidro, ka nodokļi tiek maksāti nevis no visiem ieņēmumiem, bet gan tikai no starpības starp ieņēmumiem un izdevumiem. Turklāt jāatceras, ka privātie dzīvokļu izīrētāji (nevis namīpašnieki) nav tie turīgākie cilvēki. Daudziem ir kredītsaistības, un izīrēšana ir veids, kā savilkt galus. Tagad šos cilvēkus represējot, mēs tikai veicināsim viņu aizbraukšanu no valsts,» uzsver A. Zariņš un tomēr arī uzsver, ka nodokļi, protams, jāmaksā, taču VID savs darbs būtu jāsāk ar izglītošanu, nevis sodīšanu.
Par to, ka stingrāka nodokļu nomaksas kontrole nepaaugstinās īres cenas, pārliecināts arī Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits. «Īres cenas diktē tirgus un nekas cits. Ja samazināsies pieprasījums pēc īrētiem dzīvokļiem, cenas kritīsies, ja augs pieprasījums, tad augs arī cenas, un tam nav nekāda sakara ar nodokļiem. Man grūti pateikt, cik liela ir pelēkā zona īres tirgū, jo pašlaik nav obligāta īres līgumu reģistra. Domāju, ka VID rīkojas pareizi, pieķeroties arī šai saimnieciskās darbības jomai. Atcerēsimies, kad nodokļu iekasētāji paziņoja par visaptverošām pārbaudēm autoservisos, vidējā alga tajos pieauga. Tā ka panākumi bija. Jācer, ka tāpat notiks arī ar īpašumu izīrētājiem,» pieļauj A. Šmits.
Jāatgādina, ka personai, kas vēlas veikt saimniecisko darbību, piemēram, izīrēt dzīvokli, VID kā saimnieciskās darbības veicējam jāreģistrējas jau pirms šādas darbības uzsākšanas.