Amerikas, Eiropas un Krievijas zinātnieki strādā, lai izveidotu asteroīdu meklēšanas, novērošanas un brīdināšanas sistēmas. Tiek apsvērtas arī dažādas iespējas, kā iznīcināt milzu asteroīdus, ja tādi apdraudēs Zemi.
Ķers un neitralizēs
Šā mēneša sākumā vēl pirms «asteroīdu uzbrukuma» Hārvarda universitātes doktora grāda kandidāte astronome Čārlija Bīsone ikgadējā Amerikas Astronomijas biedrības kongresā paziņoja, ka Saules sistēmā ir aptuveni 20 tūkstoši dažāda mēroga asteroīdi, bet tikai 6000 ir identificēti.
Jaunā zinātniece brīdināja, ka ar pašreizējiem asteroīdu meklēšanas ātrumiem būs nepieciešami vēl vismaz 15 gadi, lai noteiktu visus Saules sistēmās esošos asteroīdus, kuri ir lielāki par simts metriem diametrā, raksta The Christian Science Monitor.
Tādēļ viņa aicināja savus kolēģus «dramatiski» intensificēt debesu izpēti, lai labāk sagatavotos pret draudiem, ko Zemei var radīt asteroīdi.
Visnopietnāk pie šī jautājuma strādā amerikāņu un eiropiešu zinātnieki. Eiropas Savienība finansē projektu NEO Shield, kura uzdevums ir rast labākos veidus, kā neitralizēt kosmiskos objektus, kas apdraud Zemi.
Šonedēļ projekta pārstāvji iepazīstināja ar savām idejām. Viena no tām paredz ietriekt asteroīdā lielu kosmosa kuģi, lai mainītu objekta lidojuma virzienu. Cita paredz kosmosa kuģa «noparkošanu» netālu no asteroīda, lai ar vāja gravitācijas spēka palīdzību to aizvirzītu garām Zemei. Atombumbas uzspridzināšana uz vai asteroīda tuvumā būtu galējais variants, vēsta Reuters.
Savu asteroīdu iznīcināšanas metodi piedāvā arī Kalifornijas štata politehniskā universitāte, kuras zinātnieki strādā pie sistēmas, kas izmantotu Saules enerģiju, lai pārvērstu to lāzera staros, kas varētu iznīcināt asteroīdu vai izmainīt tā kursu.
Citi uzskata, ka vēl svarīgāk būtu radīt asteroīdu izsekošanas un brīdināšanas sistēmu, lai nepieciešamības gadījumā veiktu plaša mēroga evakuāciju. ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde piešķīrusi finansējumu Havaju salu universitātes projektam ATLAS.
Tas paredz izmantot vairākus nelielus teleskopus un augstas izšķirtspējas kameras, kas meklēs bīstamus asteroīdus un laikus par tiem brīdinās.
Ar Abramoviča vērienu
Arī Krievijas zinātnieki šonedēļ nākuši klajā ar plānu, kā nākotnē pasargāt valsti no ārpuszemes draudiem. Krievijas kosmosa aģentūra Roskosmos apstiprinājusi programmu, kas desmit gados paredz izveidot teleskopu tīklu, kas ļaus novērot izplatījumu ap Zemi.
Krievijas Astronomijas institūts informē, ka vajadzēs modernizēt un pilnībā datorizēt valsts rīcībā esošos teleskopus. Vismaz divi gadi būšot nepieciešami, lai modernizētu un vienotā tīklā saslēgtu Krievijai piederošos deviņus teleskopus, kuru objektīva lielums ir 40 centimetru. Savukārt lielāka izmēra teleskopu izvietošanai gan uz zemes, gan izplatījumā būšot vajadzīgi pieci gadi, ziņo aģentūra Interfax.
Tikšot izveidots arī analītikas centrs, kas izvērtēs datus, ko būs savākuši teleskopi.
Ārkārtas gadījumos asteroīdu paredzēts iznīcināt ar kodolieročiem, bet, ja briesmas tiks atklātas laikus, lietā tikšot liktas sarežģītākas metodes, piemēram, izmainīta asteroīda orbīta.
Krievija asteroīdu izsekošanai un iespējamo draudu novēršanai piešķīrusi divus miljardus dolāru (miljards latu), vēsta Kremļa kontrolētais telekanāls RT. Daži joko, kas tas ir tikpat daudz, cik miljardieris Romāns Abramovičs ir ieguldījis viņam piederošajā futbola klubā Chelsea.