Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers preses konferencē noraidīja izskanējušo viedokli, ka A. Ciprs pazemots, spiežot viņu pieņemt Vācijas uzspiestos noteikumus: «Šis ir kompromiss, nav ne uzvarētāju, ne zaudētāju. Es nedomāju, ka grieķi ir pazemoti un ka eiropieši zaudējuši seju.»
Vienošanās paredz, ka Grieķija varēs saņemt ap 86 miljardiem eiro trīs gadu laikā. Grieķija piekritusi Vācijas prasībai iekļaut Grieķijas valsts īpašumus 50 miljardu eiro vērtībā (to vidū arī pārņemtās bankas) īpašā trasta fondā, ar kuru nav tiesības rīkoties Grieķijas valdībai. Šos īpašumus varētu privatizēt, lai galvenokārt finansētu valsts parādu. Pusi no summas izmantotu banku rekapitalizācijai. Savukārt 12,5 miljardus eiro no iegūtās naudas varētu novirzīt investīcijām Grieķijā.
Grieķijas premjerministram arī nācies atteikties no iebildumiem pret Starptautiskā Valūtas fonda lomu jaunajā finanšu glābšanas modelī. Vienošanās neparedz Grieķijas parāda atlaišanu vai samazināšanu, uz ko uzstāja A. Ciprs, bet pret ko kategoriski iebilda Vācijas kanclere Angela Merkele. Tiek gan pieļauts, ka parādu varētu restrukturēt, lai atvieglotu tā atmaksāšanu. Taču tas varētu notikt tikai gadījumā, ja Grieķijas valdība ieviesīs solītās reformas.
Grieķijas darba ministrs Pans Skurletis jau izteicies, ka nosacījumi ir nepieņemami un ka to akceptēšana varētu novest pie jaunām vēlēšanām valstī jau šogad. BBC raksta, ka A. Ciprs plāno padzīt no valdības ministrus, kuri neatbalsta viņa pozīciju, kā arī panākt, lai viņa vadītās partijas Syriza deputāti parlamentā, kuri piektdien balsoja pret valdības piedāvājumu aizdevējiem, atteiktos no deputāta mandāta.
Vienošanās arī nosaka, ka līdz trešdienas beigām Grieķijai jāievieš parlamenta apstiprinātas ekonomikas reformas, kas paredz samazināt izdevumus, palielināt nodokļu ieņēmumus, liberalizēt darba tirgu un reformēt pensiju sistēmu. Interesanti, ka vienošanās arī paredz Grieķijas valdības piekrišanu, ka veikaliem jābūt atvērtiem arī svētdienās. Ir arī jānodrošina Grieķijas statistikas biroja ELSAT pilnīga juridiska neatkarība no valdības.
Tikai izpildot nosacījumus, tiks sāktas sarunas par jauno finanšu glābšanas plānu. Šī vienošanās vēl jāapstiprina parlamentos lielākajā daļā eirozonas valstu.
Eirozonas finanšu ministri pirmdien apsprieda arī iespēju nodrošināt Grieķijai septiņu miljardu eiro finansējumu, lai tā varētu 20. jūlijā un augusta vidū atmaksāt vai refinansēt parādu daļas Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Šādus līdzekļus varētu iegūt, izmantojot ECB peļņu no Grieķijas valdības parādzīmju pārdošanas, izmantojot Eiropas Komisijas ārkārtas situāciju fondu vai saņemot aizdevumu no kādas Grieķijai draudzīgas valsts, piemēram, Francijas.