Asās diskusijas parlamentā, kurās premjerministrs piedzīvoja asu kritiku arī no radikālāko viņa kreisās partijas Syriza biedru puses, pavadīja tūkstošu taupības pretinieku protesti Atēnu ielās, kas beidzās ar Molotova kokteiļu mešanu pa policistiem. Pret reformu plānu balsoja 32 no 149 Syriza deputātiem, un seši atturējās. Parlamenta spīkere Zoe Konstantupulo to nodēvēja par «sociālo genocīdu». Trešdien Grieķijā notika arī civilierēdņu, pašvaldību darbinieku un aptieku īpašnieku streiki. Pret reformu paketi balsoja arī bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis un enerģētikas ministrs Panagiotis Lafazanis. Analītiķi prognozē, ka savas ietekmes saglabāšanai premjerministrs būs spiests tuvākajā laikā veikt izmaiņas valdības sastāvā.
Finansējums ikdienai
Grieķijas finanšu sistēmas tālākā darbība tagad ir atkarīga no eirozonas finanšu ministru un Eiropas Centrālās bankas lēmuma par atbalstu joprojām slēgto banku ikdienas darbības nodrošināšanai. Ir izskanējuši priekšlikumi to finansēt no Eiropas Savienības ārkārtas gadījumu fonda, taču pret to stingri iebilst Lielbritānija.
Savukārt glābšanas vienošanās liktenis vēl ir atsevišķu eirozonas valstu parlamentu rokās. Ceturtdien to jau atbalstīja Somijas parlaments, Vācijas parlaments par to gatavojas balsot piektdien.
Grieķijai vēl līdz 22. jūlijam ir jāveic solītās civiltiesību sistēmas reformas, jāpiekrīt plašākai privatizācijai, jāpārskata kolektīvās darba līgumu noslēgšanas un streiku noteikumi, kā arī jāreformē tirgus principi, to skaitā jāatļauj tirdzniecība svētdienās.
Starp ceturtdienas rītā akceptētajām reformām ir izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa apmērā. Tā augstākā robeža noteikta 23% apmērā, iekļaujot pārstrādāto pārtiku un restorānus, 13% - svaigai pārtikai, energorēķiniem ūdenim, viesnīcām, 6% - medikamentiem un grāmatām. Mazo uzņēmumu ienākumu nodoklis palielināts no 26 līdz 29%. Palielināti luksuspreču nodokļi lielām automašīnām, kuteriem un jahtām, peldbaseiniem. Palielināts pensionēšanās vecums līdz 67 gadiem. No 2022. gada tiek atcelta priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja.
Ciprs spiests atbalstīt
Uzrunājot parlamentu, A. Ciprs teica, ka viņam esot jāizvēlas starp vienošanos, kuras efektivitātei viņš pats netic, un valsts haotisku maksātnespējas pasludināšanu: «Es apzinos, ka šie fiskālie pasākumi ir skarbi, ka tie nedos labumu Grieķijas ekonomikai, bet es esmu spiests tos akceptēt. Grieķijas cilvēki saprot atšķirību starp tiem, kuri cīnās nevienlīdzīgā cīņā, un tiem, kuri vienkārši atdod savus ieročus. Mēs līdz galam turpināsim cīņu par darbaļaužu tiesībām!» citē BBC. Viņš kā pozitīvu virzību novērtēja pirms dienas izskanējušo Starptautiskā Valūtas fonda viedokli, ka būtu jānoraksta daļa Grieķijas parāda.
Savukārt Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible intervijā Deutsche Welle sacījis, ka parādu piedošana (norakstīšana) valstij, kas atrodas eirozonā, nav iespējama. Tajā pašā laikā viņš arī izteicies, ka nav skaidrs, kā varētu atjaunot Grieķijas finanses bez kaut kādas parādu apjoma samazināšanas.