Taču drīz vien I. Grigule atskārtusi, ka darbošanās EP politiskajā grupā Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD) laupa viņai daudzas perspektīvas, jo tās biedrus Briselē labprātāk redz ejam nekā nākam. Deputāte nomainīja taktiku un izspēlēja ar EP prezidentu Martinu Šulcu saskaņotu gājienu - izstājās no EFDD, lai iegūtu Centrālāzijas delegācijas vadītājas amatu, «par ko viņa ļoti aktīvi cīnījās», kā Dienai zina teikt parlamentārietis Andrejs Mamikins (Saskaņa). I. Grigules atbildības lauks ir vērā ņemams - attiecību stiprināšana ar Turkmenistānu, Mongoliju, Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu, turklāt «pilsētas meitenei ar laukiem sirdī», kā viņa sevi dēvēja priekšvēlēšanu aģitācijas avīzēs, jākoordinē arī delegācijas locekļu un sekretariāta darbs, kam iedalīts atsevišķs budžets.
Tas vēl nav viss - I. Grigule Briselē kļuvusi par vienu no aktīvākajām starpvalstu saišu stiprinātājām, jo bez jau pieminētās delegācijas vadīšanas viņa kā locekle strādā vēl četrās: ar Izraēlu, ASV, Arābijas pussalu un Baltkrieviju. Jāsaka, ka papildu samaksu par šiem pienākumiem Grigule nesaņem, taču viņai ir iespēja biežāk doties komandējumos, kur par katru dienu konts papildinās ar 304 eiro lielu piemaksu. Jautāta, kāpēc viņa uzņēmās vadīt vēl arī Centrālāzijas delegāciju, Grigule sāk smieties un saka: «Atvainojiet, tas ir liels gods Latvijas pārstāvim vadīt delegāciju EP, ko līdz šim neviens deputāts nav darījis! Tās ir lielas iespējas ne tikai Eiropai, bet Latvijai jo īpaši. Jūs taču zināt, ka Centrālāzijā ekonomiskās attiecības tiek dibinātas lielā mērā tieši uz rekomendāciju, labas aizmugures pamata. Tā ir iespēja Latvijas uzņēmējiem izmantot mani kā lobiju šajā reģionā!»
PSRS pagātnes trumpis
Interešu lobēšanai bagātīgajā reģionā uzņēmēji varētu uzrunāt arī T. Ždanoku, jo viņa minētajā delegācijā ir Grigules otrā vietniece, un abas kopā dodas vizītēs, piedalās pasākumos. Tomēr sadarbība neesot auglīga, ko Dienai atzīst arī T. Ždanoka: «Sadarbība iespējama vienīgi starp domubiedriem, bet mēs ar Grigules kundzi tādas neesam.» Savukārt pati I. Grigule vēl nesen izteicās, ka viņu priecējot T. Ždanokas intereses trūkums par darbu delegācijā. T. Ždanoka pasivitāti gan noliedz un saka, ka piedalās visās delegācijas aktivitātēs, jo Centrālāzija esot viņai tuvs reģions: «Visos trijos EP sasaukumos esmu strādājusi ar bijušajām PSRS republikām.» Arī Grigule norāda, ka viņas trumpis sadarbībā ar Centrālāzijas reģionu esot tas, ka atšķirībā no rietumeiropiešiem viņai kā Padomju Savienībā uzaugušam cilvēkam esot saprotama tās sastāvā bijušo valstu iedzīvotāju mentalitāte.
Minētajai delegācijai jau bijušas divas oficiālas vizītes - aprīļa sākumā Kirgizstānā, bet februārī - Mongolijā. Pēdējā gan I. Grigule slimības dēļ nepiedalījās, turp devās A. Mamikins, kurš Centrāl-āzijas delegācijā darbojas kā aizstājējs. Viņš saka, ka šādas viesošanās ir nogurdinošas ilgo pārlidojumu dēļ - ceļā uz Mongoliju caur Dienvidkoreju gaisā nācies pavadīt 12 stundas, «un varēju pārdomāt visu, ko savā dzīvē esmu izdarījis», joko A. Mamikins un, vērtējot I. Griguli kā delegācijas vadītāju, saka: «Neko sliktu teikt nevaru, viņa tiešām ir ieinteresēta, jau kļuvusi pietiekami kompetenta un uz konkrētajām valstīm dodas arī privātajās vizītēs - kā deputāte, par sava ofisa naudu.» Tieši privātajās vizītēs deputātei ir visas iespējas izvērst lobiju, taču runāt EP vārdā šādos braucienos tiesību nav.
Pārliecinoša politiķe
Aizvadītajā novembrī I. Grigule vienatnē apmeklējusi Tadžikistānas galvaspilsētu Dušanbi, un šīs valsts prezidenta oficiālajā mājaslapā publicēts svinīgs roku paspiešanas kadrs, kā arī tikšanās laikā pārrunāto plānu izklāsts. Savukārt janvārī privātas vizītes ietvaros I. Grigule viesojusies Kirgizstānas galvaspilsētā Astanā. Tur intervijā vietējam laikrakstam The Astana Times deputāte uzsvērusi, ka Centrālāzija ir viena no Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm un tikšot izstrādāta jauna sadarbības stratēģija. Tāpat I. Grigule uzaicinājusi Kazahstānas parlamenta deputātus paviesoties EP, un, spriežot pēc publikācijām vietējos medijos, viņa pratusi par sevi radīt ietekmīgas Eiropas politiķes iespaidu. Dienai I. Grigule norāda, ka tagad, sadarbojoties ar Centrālāzijas valstu vadītājiem, viņa jūtot Latvijas prezidenta Andra Bērziņa iestrādes: «Visi tur atceras gan viņu, gan uzņēmēju delegācijas.»
Tomēr I. Grigulei nāksies pielikt ievērojamas pūles, lai Centrālāzijas un ES attiecību stiprināšanās nestu arī finansiāli mērāmus ieguvumus, jo, kā vēsta portāls Nikkei Asian Review, šis reģions savu izaugsmi saista ar kontinenta pretējo pusi - Ķīnas tirgu. Centrālāzijas lielākās valsts - Kazahstānas - vadība aizvadītajā mēnesī Bejingā Ķīnā noslēdza 23 miljardu vērtu sadarbības līgumu ar šo lielvalsti, un naudu paredzēts ieguldīt dzelzceļa un lielceļa infrastruktūrā, lai veicinātu tranzītu. Tirdzniecības partnerībā ar Kazahstānu Ķīna jau apsteigusi Krieviju.