-2016. gadam. Jaunajā plānošanas periodā šim mērķim paredzēts piesaistīt 52,24 miljonus eiro. Lielas naudas summas jau tika ieguldītas līdzīgā plānā, kas no 2012. līdz 2013. gadam paredzēja «risināt ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu», tomēr Latgalē par to krēslus aiz sajūsmas nelauž. Daži pašvaldību vadītāji Dienai norāda, ka finansējuma saņemšanas kritēriji ir pārāk stingri un tos mazās pašvaldības nespēj izpildīt.
Lūdzu, grantētu ceļu
Vārkavas novadā patlaban dzīvo 2200 iedzīvotāju, to skaits gadu no gada samazinās. Kaut gan iepriekšējais VARAM plāns bija vērsts uz uzņēmējdarbības veicināšanu un to, lai iedzīvotāji neaizbrauc, Vārkava no finansējuma nesaņēma ne santīma. Novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska atklāj, ka lielas cerības uz iespēju apgūt naudu neliek arī tagad, bet cīnīšoties līdz pēdējam. A. Brakovska atzīstas bezspēcībā, jo Vārkava kā neliels lauku novads nespēj piesaistīt naudu stingro kritēriju dēļ. «Viņi grib attīstīt uzņēmējdarbību. Mūsu vienīgie uzņēmēji ir zemnieki, un mēs, tāpat kā citi lauku novadi, šiem projektiem nekādi nevaram atbilst,» viņa stāsta, neslēpjot sarūgtinājumu par neloģiskajiem uzsvariem plānā. «Mani tracina, ka nepārtraukti tiek piesauktas stratēģijas iedzīvotāju skaita palielināšanai. Skaidrs, ka šo stratēģiju izstrādā cilvēki, kas te nekad nav bijuši. Kāpēc nevar piešķirt naudu pēc kritērijiem, kurus mēs uzskatām par svarīgiem? Mums nevajag asfaltu līdz zemnieku saimniecībām, bet mēs priecātos par normālu grantētu ceļu līdz tām. Atļaujiet mūsu novadā turēt tādu skolu, kurā vidusskolēnu minimālais skaits ir 10, nevis 14 skolēnu. Ar to var panākt, ka šeit paliks cilvēki, jo zinās, ka bērni var tik skolā. Un nav ko kaitināt mūs, piesaucot, ka skolās ar mazu skolēnu skaitu ir slikta kvalitāte. Lai viņi atnāk un salīdzina kvalitāti!» sašutusi A. Brakovska.
To, ka kritēriji ir grūti izpildāmi, atzīst arī Ludzas novadā, kurā tagad dzīvo 14,8 tūkstoši cilvēku. Kopš teritoriālās reformas iedzīvotāju skaits novadā samazinājies par diviem tūkstošiem. «Protams, kritēriji ir nopietni. Piemēram, uz katru 41 000 eiro ERAF naudas mums pretī prasa vienu izveidotu darba vietu. Tāpat ir nosacījumi par investīcijām. Tie visi ir strikti, un tos nav viegli izpildīt, bet jebkurā gadījumā tā ir iespēja,» Dienai saka Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, tomēr piebilst, ka attīstības plāns Latgalei devis iespēju mainīties uz labo pusi. Atšķirībā no Vārkavas Ludza Eiropas atbalstu ir saņēmusi. Novads īstenojis deviņus projektus, kas galvenokārt vērsti uz ceļa infrastruktūras sakārtošanu, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Pilsētas ielu kopējais garums ir 54 kilometri, pirms tam tikai puse bija noasfaltēta. Programma palīdzējusi noasfaltēt teju visu.
Krievijai neinteresanti
A. Gendele uzsver, ka tagad pats svarīgākais novadam ir attīstīt uzņēmējdarbību: «Lai kā mēs sakārtotu ielas un ceļus, mums svarīgāk ir tas, lai cilvēkiem būtu darbs. Drīzumā spriedīsim, kā atbalstīt uzņēmējus, lai viņi varētu palielināt darba vietu skaitu un ražošanu. Atbalsts ir vajadzīgs arī tam, lai piesaistītu investorus. Ir ļoti liela atšķirība, vai biznesu veidot tikai ap Rīgu, kur ienāk ļoti daudz investoru, vai to sākt pierobežā. Pat pašvaldībai ir ievērojami izdevumi, piemēram, lai bērnus aizvestu uz sacensībām Rīgā. Tā ir ne tikai nauda, bet arī laiks.» Domes vadītāja atzīst, ka Krievijas tuvums no uzņēmējdarbības viedokļa nekādu labumu nedod, tieši pretēji - smagās automašīnas, kas iet tranzītā, piesārņo vidi un sadragā ceļus. «Ko gan lai te Krievijas investori darītu? Ja viņi izlemj ienākt, tad skatās uz Rīgu - tur ir visa loģistika, tur ir daudz vairāk cilvēku,» skaidro A. Gendele.
Arī Daugavpils novadā plāna ietvaros īstenoti atsevišķi projekti - renovētas vai rekonstruētas astoņas izglītības iestādes, rekonstruēti seši kilometri pašvaldības ceļu un trīs kilometri ielu. «Strādājot pie jaunā rīcības plāna Latgales attīstībai 2015.-2016. gadam, tajā noteikti jāatstāj pieeja, ka projekti tiek plānoti atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstībām programmām. Runājot par ceļu infrastruktūras lauku teritorijām, jāpieļauj, ka ES līdzekļu finansējumu pašvaldības var izmantot un rekonstruēt grants seguma ceļus. Līdzekļu sadalījums būtu jāparedz atbilstoši iedzīvotāju skaitam pašvaldībā, skatot atsevišķi pilsētas un novadus,» norāda novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Vita Rūtiņa.
VARAM pārstāve Kristīne Kļaveniece atklāj, ka rīcības plānā šim un nākamajam gadam uzsvars ir likts uz degradēto teritoriju attīstīšanu. Tiekot domāts arī par izmaiņām nodokļu politikas jomā. Kā atzīst pašvaldību pārstāvji, tieši nodokļu atvieglojumu formā reģionam tiktu sniegta vislielākā palīdzība.