Valdības lēmumu kritizē gan a/s Latvijas gāze, gan Providus enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš. Tiesa gan, kritikas iemesli ir diametrāli pretēji. Gāzes lietotājiem labā ziņā ir tā, ka neviens no iesaistītajiem neparedz būtisku gāzes cenu kāpumu tirgus atvēršanas rezultātā.
Ekonomikas ministrijai (EM) tagad jāizstrādā ar gāzes tirgus atvēršanu saistīts likumprojekts, kas jāpieņem Saeimai.
Tiesvedības riski
Uzņēmuma Latvijas gāze pārstāvis Vinsents Makaris uzsver, ka LG pārstāvjiem nav principiālu iebildumu ne pret tirgus atvēršanu, ne funkciju sadalīšanu. «Mēs iestājamies pret to, ka uzņēmuma sadalīšana de facto sākas jau 2016. gadā līdz ar māsassabiedrības izveidi, kuras rīcībā būtu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra. Uzskatām, ka tā ir 1997. gada uzņēmuma privatizācijas līguma pārkāpšana, kas nodrošināja uzņēmuma ekskluzivitāti līdz 2017. gada 3. aprīlim,» skaidro V. Makaris un neizslēdz iespēju, ka Latvijas gāzes akcionāri varētu vērsties starptautiskajā arbitrāžas tiesā pret Latvijas valsti.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti Edvards Smiltēns (V) un Ingmārs Līdaka (ZZS), taujāti par iespējamiem tiesvedības riskiem, atzīst, ka uzticas valdībai, jo, E. Smiltēna vārdiem runājot, «katra atsevišķa deputāta spēkos nav izprast visas ļoti sarežģītā privatizācijas līguma juridiskās nianses». Arī Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA) bilst, ka detalizētāk spriest par valdības lēmumu pašlaik nevar, jo jāgaida, kamēr EM izstrādās atbilstošo likumprojektu. Savukārt valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) medijiem jau paudusi, ka tiks ievēroti visi juridiskie regulējumi, lai LG sadalīšana notiktu tiesiski.
Enerģētikas eksperts R. Āboltiņš atzīst, ka tiesvedības riskus nesaredz, jo «valdības lēmums neparedz uzņēmuma īpašuma daļu ekspropriāciju. Par tām tiks piedāvāta godīga samaksa, līdz ar to arbitrāžai, manuprāt, nav nekāda pamata».
Eksperti kritizē
R. Āboltiņa nopietnākais pārmetums valdībai ir tas, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana sāksies tikai 2017. gada 3. aprīlī, kas esot nepiedodami novēloti: «Uzskatu, ka šāds lēmums nesaskan ne tikai ar Eiropas Savienības (ES) Gāzes direktīvas noteikumiem, bet neatbilst arī pieņemtajiem Enerģētikas likuma pārejas noteikumiem par gāzes tirgus liberalizāciju. Tie paredz iespēju izveidot efektīvi un pilnībā funkcionējošu tirgu pirms 2017. gada 3. aprīļa, ja beidzas Latvijas gāzes tirgus izolācija jeb kļūst iespējams piegādāt dabasgāzi no alternatīviem piegādātājiem.»
R. Āboltiņš uzsver, ka atšķirībā no Latvijas gāzes pārstāvjiem uzskata, ka līdz ar Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi tirgus izolētība ir beigusies un saskaņā ar ES Gāzes direktīvu nekavējoties jāsāk dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana. Eksperts uzskata, ka valdības lēmums var radīt pamatu tā dēvētajai ES pārkāpumu procedūrai pret Latviju par Gāzes direktīvas nepiemērošanu. LG runasvīrs Vinsents Makaris gan norāda, ka pašlaik Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis var piegādāt tikai 5% no kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa. Savukārt R. Āboltiņš bilst, ka būtisks ir pats fakts - lai arī nelielos apjomos, tomēr gāzi no Klaipēdas termināļa iespējams saņemt jau pašlaik un, kad būs izbūvēts jauns cauruļvads Klaipēda-Ķiemēni, terminālis varēs nodrošināt trīs ceturtdaļas no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.
Direktīva nav pārkāpta
Atbildot uz kritiku par valdības pieņemto lēmumu, EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs norāda: «Ja lēmumu kritizē gan Latvijas gāze saistībā ar pārāk agriem termiņiem, gan Providus eksperts par pārāk vēliem termiņiem, tas tikai liecina, ka lēmums ir pārdomāts un izsvērts.»
J. Spiridonovs arī noraida pārmetumus, ka, nosakot termiņu 2017. gada 3. aprīlī, kad sākas Latvijas gāzes īpašumtiesību nodalīšana, tiktu pārkāpta ES Gāzes direktīva. «Mēs vērsāmies Eiropas Komisijā ar jautājumu, vai Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izbūve nozīmē, ka mēs vairs nevaram piemērot atkāpes no direktīvas ieviešanas. Eiropas Komisijas atbilde bija, ka atkāpes piemērošana vēl joprojām ir spēkā. Gribu piebilst, ka esam arī atkārtoti vērsušies Eiropas Komisijā saistībā ar Klaipēdas termināli. Atbilde vēl tiek gaidīta. Faktiski direktīva nosaka, ka tirgus jāatver agrāk par 2017. gadu, ja piepildās viens no diviem nosacījumiem. Šie nosacījumi ir - ja Latvijai ir izbūvēts gāzes starpsavienojums ar kādu ES dalībvalsti, izņemot Lietuvu, Igauniju un Somiju, kā arī ja līdztekus dominējošajam gāzes piegādātājam ir vēl kāds, kura daļa tirgū pārsniedz 25%. Valdība atšķirībā no R. Āboltiņa uzskata, ka, neraugoties uz Klaipēdas termināļa izbūvi, neviens no minētajiem nosacījumiem nav piepildījies,» skaidro J. Spiridonovs.
Savukārt par tiesvedības riskiem ar LG J. Spiridonovs atzīst, ka tiesiskā valstī saistībā teju ar ikvienu lēmumu pastāv tiesvedības risks. Taču Latvijas valdība par šo lēmumu ir gatava runāt ar LG akcionāriem. «Nekad nav bijusi runa par to, ka Latvijas gāzes sadalīšanas procesā uzņēmumam tiktu ekspropriētas tā akcijas. Uzņēmuma akcionāriem tiks dots laiks, lai tās pārdotu kādam citam akcionāram. Ja noteiktajā laikā tas neizdosies, valsts var apsvērt iespēju tās atpirkt,» izklāsta J. Spiridonovs un uzsver, ka, viņaprāt, nav pamata satraukumam, ka Latvijas gāzes sadalīšana un tirgus atvēršana varētu būtiski paaugstināt gāzes tarifus, jo tarifa lielāko īpatsvaru veido gāzes cena, kuru neietekmē nedz uzņēmuma sadalīšanas process, nedz tirgus atvēršana.
Valdības lēmumu par pareizu uzskata arī Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V), kurš ir pārliecināts, ka nav jāsteidzas ar tirgus atvēršanu pirms 2017. gada. «Lielākais jautājums ir, kāda būs sašķidrinātās gāzes cena. Ja tā būs augstāka par dabasgāzes cenu, nedomāju, ka mums tā būtu jāpērk. Pats svarīgākais, ka ir šāda iespēja. Es situāciju ar Klaipēdas termināli salīdzinātu ar ugunsdrošības rezerves izeju iestādē. Tādai jābūt, taču tas nenozīmē, ka jūs to izmantojat parastā ikdienas situācijā,» uzsver V. Dombrovskis.