Vēsturiski zems kurss
Krievijas nacionālās valūtas vērtība pret dolāru pēdējos trijos mēnešos ir samazinājusies par 15%, savukārt kopš janvāra kopumā par 20%. Tik zemu rubļa vērtība ir noslīdējusi pirmo reizi kopš 1998. gada, kad Krievija piedzīvoja maksātnespēju. Vēl sliktāk šogad ir klājies tikai Argentīnas peso, kura vērtība kopš janvāra ir kritusi gandrīz par 23%, vēsta Reuters.
Rubļa «brīvo kritienu» nav novērsusi arī Krievijas Centrālā banka, kas šajā nedēļā iztērējusi jau 1,85 miljardus dolāru (1,47 miljardi eiro), lai stabilizētu nacionālās valūtas kursu. Lai arī rubļa vērtība turpina samazināties un trešdien pirmo reizi pārsniedza kursu - 40 rubļu par dolāru. «Ar Centrālās bankas iejaukšanos nepietiek, lai novērstu rubļa vājināšanos,» bankas Promsvjazbank analītiķis Aleksejs Jegorovs sacīja ziņu aģentūrai Bloomberg. «Rubļa vērtība turpinās pakāpeniski samazināties, neskatoties uz tālāku bankas iejaukšanos.»
Lai noturētu rubļa kursu, Krievijas Centrālā banka ir izmantojusi arī ārējās valūtas rezerves, kas šogad ir samazinājušās par 55 miljardiem dolāru (43,8 miljardi eiro), sasniedzot zemāko līmeni pēdējos četros gados - 454 miljardus dolāru (361 miljards eiro). Ekonomisti pieļauj, ka līdz gada beigām Centrālajai bankai var nākties iztērēt vēl 30 miljardu dolāru (23,9 miljardi eiro) rubļa kursa stabilizēšanai.
Cieš arī Turcijā un Ēģiptē
Rubļa vērtības kritums vissmagāk ietekmē Krievijas iedzīvotājus. Inflācija ir sasniegusi 8%, un pārtikas cenas septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, ir augušas par 11,4%, liecina Federālā valsts statistikas dienesta dati.
Reitingu aģentūra Standard & Poor's tuvākajos mēnešos prognozē strauju pārtikas cenu kāpumu Krievijā saistībā ar augustā ieviesto aizliegumu importēt lauksaimniecības produktus no rietumvalstīm. Tam iemesls būšot aizliegto produktu deficīts, jo Krievijas uzņēmumiem nepieciešams laiks, lai noslēgtu līgumus ar alternatīviem piegādātājiem, raksta BBC.
Rubļa vērtības samazināšanās negatīvi ietekmē Krievijas banku un uzņēmumu bilanci, kurā iekļauti arī ārējie aizņēmumi 54,7 miljardu dolāru (43,5 miljardi eiro) apmērā, kas jāatmaksā tuvākajos trijos mēnešos. Sankciju dēļ Krievijas bankām un uzņēmumiem ir ierobežota pieeja starptautiskajiem finanšu tirgiem, tādēļ tiem ir problēmas pārfinansēt parādus un veikt investīcijas.
Piemēram, kodoltehnoloģiju uzņēmums Tehsnabeksport, kas nav iekļauts sankciju sarakstos, no ārējiem tirgiem plānoja aizņemties 500 miljonu dolāru (398 miljoni eiro), bet ieguva tikai 150 miljonu dolāru (119 miljonu eiro), ziņo biznesa izdevums Bloomberg Businessweek.
Krievijā strādājošajiem ārvalstu ražotājiem rubļa kritums sadārdzina ražošanas izmaksas, tāpēc nākas palielināt arī produkcijas cenu. Cietēji ir arī viesnīcu īpašnieki krievu tūristu iecienītajos Turcijas un Ēģiptes kūrortos, jo daudzi Krievijas iedzīvotāji vairs nevar atļauties doties atvaļinājumā uz ārvalstīm.
Trieciens Krievijas ekonomikai ir arī masīvā kapitāla aizplūšana, kas šogad varētu sasniegt 120 miljardu dolāru (95,5 miljardi eiro), un jēlnaftas zemā cena - 90,76 dolāri (72,27 eiro) par barelu.
Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka šogad Krievijas ekonomikas izaugsme būs 0,2%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada.