.. Telpas un fasādes tiek izgaismotas ar elektriskajām lampiņām, nemaz nerunājot par pārēšanos, liekajiem našķu krājumiem, kas nonāk atkritumos, un iesaiņojuma kalniem - gan pārtikas, gan dāvanu. Tiek cepts, šmorēts, mazgāts un gludināts, un tērēts, tērēts... Videi Ziemassvētki ir liela, pagalam nezaļa slodze!
Runājot par elektroenerģijas taupīšanas paradumiem, Samsung Living Smart nupat nācis klajā ar pētījumu par sabiedrības paradumiem digitālajā laikmetā un to, kāda ir tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījumu ciklā padziļināti tiek apskatītas tādas tematiskās jomas kā mobilitāte, zaļā domāšana un saziņas veidi ģimenē. Pētījumu Living Smart veikusi tirgus pētījumu kompānija GfK Custom Research Baltic, šā gada oktobrī internetā visā Baltijā aptaujājot 2222 respondentus vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas atklāj, ka vairāk nekā puse (57%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ikdienā seko savam energoresursu patēriņam. Katrs otrais jeb 53% respondentu to dara, lai samazinātu rēķinus, bet trešdaļu (39%) motivē iespēja ierobežot ietekmi uz apkārtējo vidi. Latvijā taupība kā ieradums ir zemākā Baltijas valstīs - tāds ieradums izveidojies tikai 27% iedzīvotāju, bet Igaunijā un Lietuvā pat pusei respondentu. Visaktīvāk energoresursu patēriņam seko lietuvieši (75%), bet Latvijā un Igaunijā elektrības, siltuma un ūdens lietošanu cenšas ierobežot ap 57% iedzīvotāju. Katrs otrais energoresursu taupītājs atzīst, ka gudra saimniekošana ļauj samazināt rēķinus, bet 35% apgalvo, ka ekonomē, jo mājsaimniecībai nav lieku līdzekļu. Par ietekmi uz vidi Latvijā raizējas 39% aptaujāto iedzīvotāju. Igaunijā situācija ir identiska, bet visatbildīgākie Baltijas valstu iedzīvotāji ir lietuvieši - pat 61% Lietuvā dzīvojošo respondentu satraucas, kā viņi ietekmē apkārtējo vidi. Diemžēl Latvijā un Igaunijā ir lielāks to iedzīvotāju skaits (aptuveni 20%), kuriem pilnībā neinteresē savas rīcības sekas uz dabu, turklāt katrs desmitais respondents Latvijā apgalvo, ka neplāno mainīt savus paradumus. Lai samazinātu energoresursu patēriņu, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji, dodoties prom no mājām (94%) vai telpas (91%), izslēdz lieko apgaismojumu. Četri no pieciem lieto energoefektīvas spuldzes, bet 76% izvēlas energoefektīvu tehniku (televizoru, ledusskapi, veļasmašīnu u. c.).
Taupība attiecībā pret vides saudzēšanu kādam varbūt var šķist pārāk abstrakta, un vieglāk ietaupīto ir iztēloties reālās mērvienībās, skaitļos vai konkrētā naudas daudzumā. Vai no tērēšanas psihozes maz ir iespējams pilnībā izvairīties, es šaubos. Bet pilnīgi noteikti svētkus ir iespējams pavadīt gudri un zaļi! Lai priecīgi!