Lai noteiktu, cik barga būs ziema, jāvēro, vai ziemas sākums ir sniegains. Ja ir daudz sniega, tad maz būs beigās, un otrādi. Vilis norāda, ka šoziem varētu būt tā, ka ziemas beigas būs sniegainas un ziema būs dziļāka tieši uz pavasara pusi. Tāpat ir svarīgi vērot, cik daudz sniega ir līdz Ziemassvētkiem. Ja sniega nav daudz, tas nozīmē, ka vairāk būs ziemas beigās un lielākā daļa nokritīs vasarā kā lietus. Laika vērojumos par turpmāko ziemu jāskatās, kāds vējš iepūš gada ceturkšņa pirmajā dienā. Šajā gadījumā jāvēro, kāds vējš pūtīs 22. decembrī, jo pārsvarā tāds pūtīs visu ziemu, it īpaši laikā līdz 20. janvārim. Ja 22. decembrī novērojams ziemeļu vai ziemeļaustrumu vējš, tad janvārī sagaidāms liels aukstums. Ja dienvidrietumu, tad ziema līdz janvāra beigām būs mīksta. Svarīgi ir vērot laiku 25. decembrī. Ja Ziemassvētku dienā ir saulains, tad lielākoties arī laikā no 7. līdz 19. janvārim būs skaidrs un saulains. Tāpat arī nozīmīgs ir Vecgada vakars un Jaungada nakts. Ja snieg, tad visu ziemu būs liels sniegs. Savukārt, ja Vecgada vakarā aukstums ķeras pie deguna un ausīm, var sagatavoties, ka nākamajā vasarā nāksies kārtīgi pasvīst.
Interesanti ir pavērot laiku no 26. decembra līdz 6. janvārim. Katra no šīm 12 dienām atbilst nākamā gada 12 mēnešiem. Piemēram, 26. decembris atbilst janvārim, savukārt 6. janvāris - decembrim. To, kāds laiks būs nākamajā gadā šajos mēnešos, noteiks tas, kāds laiks būs šajās dienās. Laiks no ziemas saulgriežiem, 21. decembra, līdz Zvaigznes dienai, 6. janvārim, ir īpašs ne tikai zintēšanā, bet arī laika un dabas vērojumos. Ja šajās dienās novērojams liels vējš, tas vēsta sērgas un neražas gadus. Savukārt, ja tumšs un miglains, tad diemžēl visu gadu plosīsies lipīgas slimības un neveiksmes. Tāpat jāvēro, kāds būs janvāris. Ja janvārī maz sniega, tad daudz tā būs martā. Bet, ja janvāris solās būt maigs, pavasaris būs auksts.
Šogad ziemas sākums ir ar nelielu līdz mērenu salu un bez dziļa sniega. Sīkajiem putniņiem šis laiks nav liela nelaime, un, sekojot šai norādei, kopumā ziema var paiet arī bez lieliem aukstumiem. Tautas ticējums saka - ja rudenī dubļi tik lieli, ka zirga pēdas vieta aizmilst ciet, tad pirmais uzkritušais sniegs veidos pamatu ragavu ceļam. 22. novembrī, kad Latvijas ziemeļaustrumos uzsniga pirmais sniegs un izveidojās pirmā sniega sega, līdz tam bija arī dubļi, kuri gan bija sasaluši. Sekojot šim ticējumam, Latvijas austrumdaļā uzsnigušajam sniegam jāpaliek par pamatu ziemas ceļam.