Birkovs iesaka šo vaļasprieku dēvēt par makšķerēšanu no ledus un izmantot kā nosaukumu arī normatīvo dokumentu līmenī, kā arī papildu uzmanību pievērst drošībai. «Vairāk uzmanības jāvelta preventīviem pasākumiem, cilvēku informēšanai. Padomju laikā laika ziņās teica, cik biezs ir ledus, bet Skandināvijas valstīs, kur makšķerēšana no ledus ir sevišķi populāra, pat skolēni zina, kad ledus ir nedrošs. Ielūst jau ne tikai makšķernieki, bet arī slēpotāji un slidotāji,» stāsta A. Birkovs un uzteic Jūrmalas pašvaldību par iniciatīvu izvietot informatīvas zīmes ūdeņu tuvumā un aicina makšķernieku organizācijas aktīvāk iesaistīties grozījumu izstrādāšanā normatīvajos aktos.
Latvijā šo jomu pārstāv dažādas lokālas biedrības, kā arī Makšķernieku asociācija, Makšķernieku sporta federācija un Makšķernieku radošais klubs, kas visaktīvāk iesaistās diskusijās. «Domāju, nav nekas sarežģīts paziņot cilvēkiem ledus drošības stāvokli līdzīgi kā gaisa temperatūru, tas nepras papildu finanses, vienīgi inicitatīvu.» Preventīvo pasākumu veikšanā un makšķerēšanas kultūrā varam mācīties no Skandināvijas un Kanādas, ko Birkovs, tāpat kā Krieviju, dēvē par makšķerēšanas no ledus paradīzi. Dziļas ūdenstilpes, biezs ledus, laba infrastruktūra - tie esot veiksmīga loma priekšnoteikumi līdzās paša makšķernieka prasmei un veiksmei.