Bites vides monitoringam
2014. gada vasarā Latvijas Biškopības biedrība izvietoja divas bišu saimes pie Zemkopības ministrijas. Tās bija kā tīras vides apliecinājums un galu galā devušas 60 kilogramu medus, kas, kā skaidro Krauze, ir ļoti labs rezultāts. Turklāt arī šī medus kvalitātes rādītājs vēlreiz apliecināja - pilsētā ievākts medus nekādus smagos metālus nesatur un ir pilnībā lietojams ikdienā. Viena no saimēm tika aprīkota ar elektroniskiem svariem, temperatūras sensoriem un lietus sensoru. «Jau pirms daudziem gadiem kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju realizējām projektu, kur biedrības mērķis bija noskaidrot, kā bites jūtas pilsētvidē. XX gadsimta 60. gados gaisa piesārņojums pilsētās un piepilsētās bija ļoti nopietns, tādēļ bija svarīgi saprast, vai bites kopumā var saražot medu, kas ir cilvēkiem veselīgs un nekaitīgs. Zinot to, ka bites daudzviet pasaulē izmanto vides piesārņojuma monitorēšanai, radās ideja par projektu, kas būtu reizē vides objekts par godu muzeja simtgadei un tai pašā laikā spētu identificēt bišu medu un tā piesārņojuma līmeni,» par pirmo šāda veida projektu Latvijā, kas tika īstenots 2005. gadā, stāsta A. Krauze. Tolaik lielākais jautājums bija par pilsētvides piesārņojumu. Tā kā bišu produktīvais lidojums vidēji ir divi kilometri, bet tās medus iegūšanai lido arī 5-7 kilometru rādiusā, pētnieku mērķis bija noskaidrot, kāds būs šī medus sastāvs. A. Krauze atzīst, ka rezultāti bijuši pozitīvi pārsteidzoši - Rīga kopš XX gadsimta 60. un 70. gadiem ir krietni mainījusies un medus sastāvs neko neatšķīrās no tā medus, kas ievākts ārpus pilsētas. Ja sākotnēji bija doma, ka rādītājos noteikti tiks atrasts kaut kāds piesārņojuma līmenis, tad rezultāts lika secināt - medus ir pilnībā ēdams un lietojams ikdienā.
Cilvēkiem un zaļai domāšanai draudzīgas
A. Krauze atzīst, ka Rīgā ir tik daudz vietas, ka varētu ievest pat vairākus tūkstošus bišu saimju. Šogad aprīlī bija plānots uz Saeimas jumta izvietot veselu Saeimas bišu dravu, sekojot jau iepriekš veiksmīgajai praksei, kā arī citu valstu veiksmes stāstiem. Tā, piemēram, bites kā zaļas vides un domāšanas apliecinājums mitinājušās gan Briselē, gan Kopenhāgenā, gan Londonā un Parīzē. Krauze norāda, ka lielu daudzumu bišu pilsētā nevajadzētu koncentrēt, tomēr tas daudzums, kas būtu ticis izvietots uz Saeimas jumta, iedzīvotājiem pat neliktu manīt kukainīšu klātbūtni. «Mūsu mērķis bija parādīt, ka mūsu pilsētvide ir tīra un nepiesārņota, kā arī popularizēt mūsu valsts kā zaļi domājošas redzējumu. Tomēr, kad šī ideja tika prezentēta, sabiedrības viedoklis publiskajā telpā bija salīdzinoši negatīvs. Iespējams, Latvija šādam modelim vēl nav gatava,» par sākotnējo ideju stāsta A. Krauze. Viņš uzskata, ka bailēm no šīm bitēm nav pamata, jo, pirmkārt, cilvēki nereti bites sajaucot ar lapsenēm, kas cilvēkiem ir daudz uzmācīgākas. «Bites neuzvedas kā lapsenes. Protams, to skaits var šķist iespaidīgs - vienā bišu saimē vasarā var būt pat 60-80 tūkstoši bišu, tomēr nevajadzētu satraukties - tās nebūs pamanāmas. Turklāt bišu sugu, ko izmantojām gan pie Zemkopības ministrijas, gan plānojām izvietot uz Saeimas jumta - Bakfāstas bites, kas ir medus bites, bet pēc savas būtības ļoti mierīgas,» teic A. Krauze. Viņš atzīst, ka visā pasaulē populārās Bakfāstas bites ir selekcijas rezultātā izveidota bišu līnija, kas neesot tik skarba un ar izteiktām aizsardzības spējām kā Latvijas vietējā bite.