Varētu jau skriešanu aizstāt ar kādu no ziemas sporta veidiem, bet nav garantijas, ka tāda sniegota un slēpošanai pateicīga ziema pienāks, kad pienāks un cik ilgi turpināsies. Un, ja skriet varam teju jebkur, slēpošanai tomēr vajag piemērotus apstākļus. Kļūda būtu vispār mest pie malas kustības un ierušināties «ziemas miegā» dīvāniņā. Jo, kā saka veikala 42 km skriešanas speciālists Raimonds Soopargs, ziemā tu vāc spēka bāzi vasaras darbam, kad uz satrenētās izturības pamata varēsi attīstīt skriešanas ātrumu. Taisnība. No personīgās pieredzes varu teikt - jo ilgāks treniņu pārtraukums, jo grūtāk atsākt. Tāpēc skriet var un vajag arī aukstajā sezonā, izvēloties piemērotu inventāru.
Lai kājām silti
Ziemas sporta apavi atvieglos skriešanu pa slidenu un slapju virsmu. Lai kājas nekļūtu slapjas, Raimonds iesaka pievērst uzmanību norādēm par mitrumizturību. Labākie esot ar GoreTex membrānu, kas nelaiž cauri slapjumu, taču nodrošina ventilāciju. Ir arī citas mitrumatgrūdošas un necaurlaidīgas membrānas, atsevišķi ražotāji patentējuši atšķirīgus veidus. Kā jau zināms, apavi paredzēti skriešanai pa dažādām virsmām. Skrējējiem, kas trenējas pilsētā, iecienītākie ir asfalta apavi. Arī asfalta apaviem ziemai ir izteiktāki protektori, lai būtu labāka saķere. Ja zināms, ka skriesi pa ledu, tad ir apavi, kuriem ir speciālas naglas, kas par 7% uzlabo saķeri, un stabilitāte ir daudz lielāka. Salīgajiem vēsā laikā jāvelk termozeķe - ir cilvēki, kam izteikti salst rokas vai kājas. «Parasti jau mums vispirms salst ekstremitāšu gali, it sevišķi, ja ir problēmas ar apasiņošanu, tad salst tieši roku pirksti un kājas, tāpēc jānodrošinās ar cimdiem un zeķēm, it sevišķi, ja paredzēts skriet tālākus maršrutus, kas prasīs laiku, ilgāku par stundu,» uzsver Raimonds. Apaviem jābūt stabiliem, jānodrošina amortizācija.
Ko darīt ar galvu
Skrienot ir pareizi ieelpot caur degunu un izelpot caur muti. Ir sportisti, kas ar augstu pulsu var dabūt caur degunu vajadzīgo skābekļa daudzumu, taču lielākā daļa cilvēku, strauji skrienot, to nespēj. Ja problēmas ir ar elpošana, tās parādās jau pie -10 grādiem, kad aukstais gaiss dedzina plaušas. Ja to nekā nevar atrisināt, tad jāiet trenēties telpās. Kā viens no risinājumiem ir Buff - tāds kā lakats, kā šalle, to var salikt dažādos veidos - kā cepuri, galvas lenti, ap galvu, ap kaklu un aplocīt uz mutes. Gatavots no īpašas šķiedras, tas nenoraso, nepiesmok, labi ventilējas. Kokvilna gan nederēs! Slēpotāji, kas veic garus maršrutus, izmanto tādu kā bokseru kapi: no mutes nāk restota trubiņa, izelpojot silto gaisu, sasilst restītes, tad ieelpojot arī gaiss silts. Ļoti svarīga termoregulējoša funkcija ir cepurei. Tā ne tikai silda ausis, kas, protams, arī ir jāsargā. 70% siltuma iziet tieši caur galvas virsmu. Ja ārā ir ļoti auksts, sāksi atdzist, skrienot bez cepures arī tad, ja centīsies cilpot ātri. Turklāt, ja ir sniegs, slidens, ātrums nebūs liels jebkurā gadījumā. Auksts laiks skaitās jau tad, kad temperatūra ir +6 grādi.
Kārtu kārtām
Karstumā ķermenis enerģiju tērē atvēsinoties, aukstā laikā - sildoties. Protams, ziemā skrienot, jāģērbjas siltāk, nekā ierasts, bet tipiska iesācēju problēma esot pārmērīga satuntulēšanās. Tāpēc vēsā laikā ķermeņa augšdaļa jāietērpj divās apģērba kārtās un ieteicams skriešanas bikses nomainīt pret tādām, kam ir mitrumu un vēju aizturošas (windstipper) funkcijas. Kad kļūst vēsāks, zem windstipper velk termobikses un vēlāk, kad valda mīnusi, jau var pāriet uz ziemas biksēm. Raimonds iesaka - ceļgali jāsargā, arī muskuļiem nepatīk sals. «Ceļgali lokās, tur ir šķidrums, un tiem patīk darboties siltumā. Dažs labs entuziasts redzēts skrienot mīnusos šortos - tas ir labs izņēmums, kas adaptējies, bet parasti ir laika jautājums, kad pliko stilbu īpašniekam sāks sāpēt ceļi,» skaidro skriešanas speciālists. Galvenais apģērba gabals aktivitātēm ārā aukstā laikā esot termoveļa. Laba veļa kopē augumu pilnībā, neveidojas kabatas arī locītavās, kur sviedri varētu krāties. Veļas uzdevums ir mitrumu uzsūkt un vadīt projām, lai cilvēks nesaltu. Termoveļai ir četras termoregulācijas pakāpes. Parasti uz iepakojuma norādīts grafiks - uz vienas ass intensitātes līmenis, uz otras - gaisa temperatūra. Ir extra light (īpaši plāna), light (plāna), warm (silta) un extra warm (īpaši silta). Pēdējā - zemledus makšķerniekiem, lēnu pastaigu cienītājiem un tiem, kam drosme nakšņot ziemā ārā. Sportiskām aktivitātēm ziemā vispiemērotākā ir warm. Laba veļa ir elastīga, tai jāļauj veikt kustības dažādās amplitūdās, neraujoties uz augšu, nevelkoties no biksēm ārā, neveidojot gaisa kabatas. Tādēļ vērts investēt kvalitatīvā termoveļā un pirms iegādes to uzmērīt, lai pārliecinātos, ka pieguļ patiešām labi. Light veļa ir brīvā laika aktivitātēm mērenā temperatūrā, savukāt extra light - ar dzesēšanu, un derēs vasarai, nevis ziemai. Kad temperatūra grozās ap nulli un noslīd mazos mīnusos, velc veļu un virs tās mitrumu un vēju aizturošu jaku. Mīnus piecos un zemāk - jau laiks arī džemperim, kas ir galvenie siltuma izolatori. Džemperis ir nederīgs kā virsējā kārta, jo tam pūš cauri vējš un sasūcas mitrums. Kad izej skriet, ja esi pareizi apģērbies, normāli, ja pirmās 10 minūtes ir vēsi, bet treniņa beigās neesi pārkarsis, tev ir komfortabli, vari vēl izstaipīties, atsildīties.