Vegānisms katru gadu gūst arvien lielāku popularitāti visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Vegāni uzturā nelieto dzīvnieku produktus, bet iztiek ar augu valsts piedāvāto daudzveidību. Mūsdienās visvairāk dzīvnieku tiek audzēti un nogalināti tieši pārtikas vajadzībām, tāpēc Dzīvnieku brīvība uzskata, ka atteikšanās no dzīvnieku produktiem ir labākais veids, kā mazināt zvēriņu ciešanas, turklāt lopkopība rada milzīgu piesārņojumu un izšķērdē vērtīgus dabas resursus. Bioloģiskā lopkopība, protams, ir videi un cilvēku veselībai draudzīgāka, taču vegāni skatās no mazliet citas perspektīvas, jo galu galā neviena govs vai ruksis no laba prāta nedzīvo kūtī un nealkst atdot savu dzīvību, lai tiktu uz mūsu pannām un šķīvīšiem.
Es gaļu ēdu, gan samērā reti - kādas pāris reizes nedēļā, izņēmums ir gavēnis pirms Lieldienām, kad atsakos pavisam, ko, taisnības labad jāsaka, ieviesu drīzāk rakstura audzināšanas nolūkos. Tomēr šis Dzīvnieku brīvības vegānisma izaicinājums mani ieinteresēja, un es piereģistrējos. Lai vai kā, neapstrīdams ir fakts, ka lopkopība rada milzīgas oglekļa emisijas un citu piesārņojumu, veicina globālās klimata pārmaiņas, lietusmežu iznīcināšanu, savukārt kaut vai īslaicīga dzīvnieku valsts produktu samazināšana ēdienkartē nāk par labu videi, vienlaikus ietaupot ūdeni un citus svarīgus resursus, jo, lai saražotu vienu kilogramu dzīvnieku proteīna salīdzinājumā ar vienu kilogramu sojas proteīna, nepieciešams aptuveni 12 reizes vairāk sauszemes, 13 reizes vairāk fosilo kurināmo un 15 reizes vairāk ūdens. Lai audzētu dzīvniekus pārtikai, tiek izmantoti 30% planētas sauszemes (tostarp zeme, kas tiek izmantota ganībām un lopbarības audzēšanai). Patlaban ir bagātīgs rudens ražas klāsts, tādēļ šāda vegānisma akcija ir tieši laikā, turklāt pamudina pastiprināti piedomāt pie uztura kvalitātes, kas ikdienā varbūt reizēm pieklibo. Tā kā nāksies no ēdienkartes izslēgt daudzus ierastus ēdienus, tie ar kaut ko būs jāaizstāj, un tas savukārt ir iemesls, lai izmēģinātu jaunas garšas un produktus. Čia sēklas, godži ogas, lapu kāposts, kvinoja u. c. jau pazīstami, un gribas šo klāstu vēl papildināt, uzsvaru tomēr liekot uz vietējo ražu - šāda izvēle ir zaļāka. Jā, arī gribasspēka stiprināšana būs noderīga. Nezinu, vai konsekventi izturēšu visas 30 dienas, jo lielākās grūtības varētu būt ēšana ārpus mājas. Taču katram pozitīvam izaicinājumam ir sniega bumbas efekts. Sāc ar mazumiņu, un foršu atklājumu rodas arvien vairāk.
Katrs, kurš piesakās, e-pastā saņem informatīvu bukletu par to, ko nozīmē būt vegānam, kāda ir lopkopības ietekme uz vidi, dzīvnieku grūtā eksistence, kādi ir augu valsts uztura pozitīvie devumi veselībai, un ieteikumus, ko ēst un kādiem uztura blogiem sekot, lai atrastu gardas un veselīgas vegāniskas receptes.