Vērtējot konkrētus pasākumus, visvairāk ārvalstu viesu Rīgai piesaistīja Pasaules koru olimpiāde. Tomēr atdeve no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa būšot, tikai ilgākā laika posmā, jo pērn notika aktīva Rīgas reklamēšanas kampaņa, te strādāja arī vairāki ārvalstu žurnālisti, uzskata tūrisma nozares eksperti. Tā ka tūristu pieplūdums, pateicoties kultūras galvaspilsētas statusam, sagaidāms, taču ilgtermiņā.
Tūristu pieplūdumu varbūt pat vēl vairāk veicināšot tas, ka Rīga šā gada pirmajā pusgadā ir Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošā valsts, un tas nozīmē, ka par mums daudz vēstīs ārvalstu mediji. Tas varētu ieinteresēt eiropiešus atbraukt uz Rīgu, ir pārliecināti tūrisma nozares pārstāvji.
Tikai trīs procenti
EM pasūtītais pētījums par ārzemju tūristiem Rīgā 2014. gadā rāda, ka no tiem vien 2,9% Latvijā ieradušies speciāli tāpēc, lai apmeklētu Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumus. Visvairāk respondentu - 39,7% - Rīgu apmeklēja, lai pavadītu atvaļinājumu. Izvērtējot dažādu valstu ceļotāju intereses, visvairāk Rīgas tieši kā Eiropas kultūras galvaspilsētas redzēšanā bija ieinteresēti tūristi no Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas.
Interesants fakts saskaņā ar pētījuma datiem ir tas, ka tie tūristi, kuri brauca, lai piedalītos Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumos, vidēji Rīgā uzturējās ilgāk nekā tie viesi, kuri šeit pavadīja atvaļinājumu - attiecīgi 5,6 un 4,83 dienas.
No tiem tūristiem, kuri ieradās, lai piedalītos Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumos, 37,7% Rīgu apmeklēja atkārtoti. Savukārt, ranžējot dažādus faktorus Rīgas apmeklēšanai hierarhiski - pieejamība, kopējās izmaksas, rekomendācijas, lēti lidojumi un citus -, Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ierindots pēdējā vietā. No tiem viesiem, kuri speciāli brauca uz kultūras galvaspilsētas pasākumiem, 59% jau pirms ceļojuma plānoja vērot pasākumus, 52% biļetes iegādājās pirms pasākuma, bet 25,7% - savā mītnes zemē. Par Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem tūristi visbiežāk uzzināja no radiem un draugiem - 32%, pasākumiem īpaši veltītajā portālā - 30% un sociālajos tīklos - 26%. Vismazāk respondentu par tiem uzzinājuši no reklāmām - 0,9%.
Vērtējot savu apmierinātību ar dažādiem ceļojuma elementiem - pilsētas apskate, naktsmājas, restorāni, muzeji, iepirkšanās un tamlīdzīgi -, piedalīšanās Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumos novērtēta ar 5,16 skalā no viens līdz septiņi. Visneapmierinātāki galvaspilsētas viesi bijuši ar šeit valdošo dārdzību.
Visvairāk vācieši
Rīgas Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Zane Kursīte stāsta, ka TIC pēc informācijas par Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem taujājuši arī tie viesi, kuriem tas nav bijis primārais apmeklējuma mērķis. Īpaši liela interese bijusi par koncertu Born in Riga (Dzimis Rīgā - angļu val.). Visvairāk TIC apmeklētāju bijis no Vācijas, kam sekojuši tūristi no Skandināvijas. Z. Kursīte ir pārliecināta, ka jau šogad varētu sākt just Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa pienesumu un Rīga varētu sagaidīt iepriekš te nebijušus tūristus.
Vācieši ieņem pirmo vietu arī Viesnīcu un restorānu asociācijas statistikā, otrajā vietā - tūristi no Krievijas. Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste uzsver, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss tūristu pieplūdumu sāks nest tuvākajos gados. Jo pērn Rīgu apmeklēja gan ārvalstu žurnālisti, gan tūrisma operatori, tā ka gan ārzemnieku interesei, gan piedāvājumiem vajadzētu pieaugt. S. Graikste arī izteica cerību, ka Pasaules koru olimpiādes dalībnieki nākotnē Rīgā varētu atgriezties ar ģimenēm kā tūristi.
Parasti vietas visās centra viesnīcās ir rezervētas uz jūnijā notiekošo ikgadējo Operas festivālu, kam gan nav tiešas saistības ar Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem. S. Graikste arī pieļāva, ka daļa ārzemnieku, kurus ieinteresējusi Rīga kā galamērķis, bet nav intereses par Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem, apzināti neieradās tieši pērn, ieplānojot Rīgas apmeklējumu citā laikā, lai «izvairītos no liekas burzmas».
Tūrisma jomas eksperti uzskata, ka ceļotāju piesaistē un Latvijas tēla atpazīstamības veicināšanā tikpat nozīmīgs kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss būs arī Latvijas prezidentūra ES Padomē. Par to pārliecināta ir arī EM, kuras pārstāve Evita Urpena norāda: «Prezidentūras laikā Latvijā norisināsies ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumiem - neformālās ES ministru padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi. Papildus diplomātiem un ES valstu pārstāvjiem pasākumus apmeklēs arī žurnālisti, kas vairos arī Latvijas publicitāti starptautiskajos medijos. Papildus iepriekš minētajam prezidentūras laikā būs arī plaša kultūras programma, kura popularizēs Latviju ne tikai viesiem Rīgā, bet arī cilvēkiem ārvalstīs.»
Muzejos daudz viesu
Tūristu pieplūdumu uz Eiropas kultūras gada pasākumiem īpaši izjutuši Rīgas muzeji - gan Nacionālais mākslas muzejs, gan Rīgas birža. Biržas pārstāve Vita Ozoliņa stāsta, ka apmeklētāju vidū īpaši daudz bijis beļģu, vāciešu un skandināvu. Viesu pieplūdums jūtams arī tad, kad Rīgas ostā ienāk starptautiskie kruīza kuģi. Nacionālā mākslas muzeja pārstāve Natālija Sujunšalijeva stāsta, ka visas izstādes, kas notika Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros, piesaistīja lielu ārzemnieku interesi un par tām rakstīja arī ārvalstu prese.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ārvalstu tūristu skaits Latvijā audzis par 20%, savukārt gada deviņos mēnešos - par 15%. Arī tūristu uzturēšanās ilgums mūsu valstī audzis no vidēji 2,1 dienas līdz 2,4 dienām. Pērn par aptuveni 15% samazinājies Krievijas tūristu skaits, bet par 60% pieaudzis viesu daudzums no Lielbritānijas, par 30% - no Vācijas. Vislielākais intereses pieaugums bijis vērojams Japānas ceļotāju vidū - šīs valsts tūristu skaits palielinājies par 64%. Eiropas Tūrisma komisijas ziņojums par tūrismu 33 Eiropas valstīs 2014. gadā liecina, ka ārvalstu tūristu skaita pieaugums Latvijā bijis otrais straujākais.