Ja šobrīd vēl kāda skola interesēsies par sadarbību, tad, visticamāk, nāksies atteikt, Dienai atzīst D. Narvaiša. Interese līdz šim bijusi tik liela, ka skolu pieteikumu saraksts stiepjas līdz pat mācību gada beigām. Pārsvarā tās ir sākumskolas, taču motivācija ir visdažādākā. Ir skolas, kuras šobrīd domā par lielāku reorganizāciju, mēģinot saprast, vai tās spēj un var mainīt arī mācību vidi savā skolā. Ir arī tādas, kas daudz ko jau ir ieviesušas, bet mēģina saprast, ko vēl var darīt, lai vide un pielietotās metodes būtu bērniem saistošākas un atbalstošākas.
Pastiprinātās intereses dēļ arī nomainīts sadarbības modelis. No «atbrauc ekskursijā, un mēs izstāstām, ko mēs darām» uz «strādāsim kopā, jo tikai caur praktisku darbu var redzēt mūsu pieeju». D. Narvaiša piebilst, ka šādi iegūst abas puses. Arī līdz šim skolas direktore novērojusi, ka sadarbība starp skolām neizveidojas, ja tās pārstāvji vienkārši atbrauc ekskursijā, bez konkrētiem mērķiem. Svarīgi ir saprast, kurām problēmām tiek meklēts risinājums. Turklāt lauku skolām tas, visticamāk, būs atšķirīgi no lielo pilsētu izglītības iestādēm. Tas, ko var darīt Cēsu Jaunā sākumskola, - rādīt savu piemēru un stāstīt par domāšanas veidu un problēmu risināšanas gaitu. «Tas, ka redz, kā mēs izskatāmies, neko nepalīdz. Ir jāsaprot, kā līdz tam ir nonākts. Tas, ko var redzēt uz vietas, ir starpposms. Bet mūsu mērķis ir pilnīgi cits. Ir svarīgi izstāstīt domāšanas veidu, lai cilvēki saprastu, kāpēc ir tādi risinājumi,» Dienai saka skolas direktore.
Viņa arī min, ka mūsdienās bieži izglītībā problēma ir ar modes lietām, - ja populāri ir projektu darbi, tad visi liek izstrādāt tos, ja modē nāk darbs grupās, tad, cik vien var, īsteno šo pieeju. Taču svarīgi saprast, kas katrai skolai ir piemērotākais un kā to īstenot. Tāpat bieži mācību vide ir atrauta no darba vides. Piemēram, atvērtā tipa birojs - D. Narvaišas vadītajā skolā plānots ieviest līdzīgu principu, lai gan tā, protams, nebūtu viena liela klase bez sienām. «Ir muļķīgi uzstādīt mērķi, ka pēc 12 gadiem, beidzot skolu, bērnam būs ideālas zināšanas un prasmes. Ir jācenšas nodrošināt mācību vidi atbilstoši vajadzībām, kas ir jau šodien. Ja visu laiku paralēli skola to darīs, tad nebūs iespējams kaut ko nokavēt. Bērns izies no skolas tādā punktā, kāda ir esošā darba vide. Tas ir grūti, jo jāredz, kā cilvēki strādā, kāda ir metode, jāsaprot ko un kā darīt. Skolai jābūt augošai, gudrai, domājošai, un tai jāmainās atbilstoši mūsdienu vajadzībām,» atzīmē direktore.
Skolotājas darbu un izveidoto sadarbības praksi ar citām skolām Dienai uzteic Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (Vienotība): «Ikviena darbība, kas ir vērsta uz to, lai uzlabotu mācību vidi un mācību apstākļus vai mācītos no labākās prakses, ir tikai apsveicama.» Ar konkrētās skolas praksi viņš gan pats nav padziļināti iepazinies, bet sola nākotnē to izdarīt, lai saprastu, cik lielā mērā to varētu īstenot plašākā mērogā.