«Nauda iztērēta, rezultāts - nekāds. Diagonālais pacēlājs, ko uzstāda uz kāpnēm, šajā ēkā ir nejēdzīgs, par ko pārliecinājāmies dabā - nokļūšana no ielas līmeņa pagrabstāvā aizņēma pusstundu, bet uz otro stāvu - stundu,» atklāj Apeirona vides pieejamības eksperts Aigars Bolis. Laikietilpīgais eksperiments būtu ikdiena studentam, kurš vēlētos izglītoties LMA - nospiest pogu, gaidīt atnākam personālu, lai tiktu līdz pacēlājam, «ieriktētos» tajā un visbeidzot gliemeža ātrumā celtos augšup vai lejup gar kāpnēm, - pacēlājs darbojoties ļoti lēni. A. Bolis atzīst, ka no juridiskā viedokļa LMA vadība prasības izpildījusi, taču ciniskā veidā: «Pie šādas pacēlāja kārtības neviens kustībās ierobežots students nedosies turp mācīties!»
LMA pārstāve Līva Raita norāda, ka abi uzstādītie pacēlāji atbilstot Eiropas Savienības direktīvām, garantējot drošību un komfortu. Iekārtu iegādei un uzstādīšanai rīkots iepirkums, kurā uzvarējis SIA Tehnovers. Kļūdas labojums izglītības iestādei kopumā izmaksājis 22 tūkstošus eiro, ieskaitot PVN.
Bildes pārliecina
Tieši nepieciešamība augstskolu padarīt pieejamu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām savulaik bija iegansts jaunās piebūves tapšanai, un ar šādu nosacījumu LMA vadība saņēma 1,2 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Tomēr pirms diviem gadiem, kad ēka pabeigta, atklājās, ka tajā nav neviena vides pieejamības risinājuma. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) uzdeva augstskolai kļūdu izlabot par pašas līdzekļiem, pretējā gadījumā draudējis nepatīkams scenārijs - ERAF naudas atmaksa.
VIAA ERAF infrastruktūras projektu kontroles departamenta direktors Jānis Ivanovskis-Pigits atklāj, ka saņemta LMA padarīto darbu atskaite ar visiem fotoattēliem un dokumenti šķietot pārliecinoši: «Atzinumu deva arī Sustento [Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija], kas uzstādīto iekārtu atzina par labu esam.» VIAA pārstāvji savu pārbaudi akadēmijā veiks februāra beigās. Tikmēr A. Bolis kritizē Sustento atzinumu, sakot, ka cilvēki, kuri spēj pārvietoties paši savām kājām, nevarot objektīvi izvērtēt pacēlāja funkcionalitāti.
Tuvojas spriedums
Apeironā uzskata, ka pieprasīt kļūdas labojumu esošajam kļūdas labojumam būtu nejēdzīgi, tāpēc cerības liek uz februāra vidū gaidāmo Administratīvās rajona tiesas spriedumu par to, vai Rīgas pilsētas būvvalde (RPB) LMA piebūvi ekspluatācijā pieņēmusi likumīgi, ņemot vērā, ka galarezultāts atšķīrās no būvprojektā sākotnēji paredzētā. A. Bolis saka, ka šī pusotru gadu ilgusī tiesvedība būšot precedents. Jāatgādina, ka RPB pārstāvji savos skaidrojumos norobežojās no situācijas, sakot, ka to speciālistiem neesot jāiedziļinās aprēķinos. Viņi gan secinājuši, ka vides pieejamības prasību neizpilde esot arhitekta Anda Sīļa vaina, kas savu darbu veicis neatbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Līdzīgi uzskata arī Latvijas Arhitektu savienībā un norāda, ka tieši A. Sīlis ar savu parakstu apliecinājis projekta atbilstību normatīviem.
Pats modernā nama arhitekts sarunā ar Dienu atbildību «futbolēja» LMA vadības virzienā, sakot, ka viņi likuši veikt pārmaiņas projektā, kuru rezultātā cilvēks ratiņkrēslā paša spēkiem jaunajā piebūvē iekļūt nespēj. Taču galarezultātu pats tomēr aizstāvēja, norādot: «Ēkas primārais uzdevums ir pildīt tās funkcijas, lai cilvēki tur var strādāt.» Viņš arī atklāja, ka projektu bijis spiests uzzīmēt «zibenīgā ātrumā».