gadu Japānas ekonomika noslēdza nulles punktā. Savukārt Latvijai daudz nozīmīgākajā eirozonā, gan pēc Pasaules Bankas, gan Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas domām, šogad gaidāma izaugsme 1,5% apmērā, tāpat citās prognozēs izaugsme netiek pieļauta zemāka par 1,4%.
Izņēmums nav Eiropas Centrālā banka (ECB), kura jūnija sākumā iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi eirozonai šim un nākamajam gadam atstāja nemainīgu, attiecīgi - 1,5% un 1,9%. Savukārt izaugsmes prognoze 2017. gadam tika paaugstināta no 2% līdz 2,1%. ECB arī paaugstināja inflācijas prognozi šim gadam no 0% līdz 0,3%.
Kā norādīja ECB priekšsēdētājs Mario Dragi, pozitīva dinamika sākusies, pateicoties tā dēvētās kvantitatīvās stimulēšanas (QE) programmai un naftas cenu kritumam. Pēc M. Dragi vārdiem, šā gada sākumā inflācija eirozonā pārvarējusi savu zemāko punktu, tomēr tuvākajā laikā tā paliks zema un palielināsies tikai gada beigās. M. Dragi arī solīja, ka tā dēvētās kvantitatīvās stimulēšanas jeb QE programmas īstenošana turpināsies līdz pat brīdim, kamēr gada inflācija nesasniegs mērķa rādītāju - 2%. Domājams, ka tas notiks 2018. gadā, jo ECB inflācijas prognoze 2017. gadam ir 1,8%.
Te gan jāpiebilst, ka viss iepriekš minētais balstīts uz virkni pieņēmumu - pirmkārt, ja naftas cenu dinamika paliks līdzšinējā līmenī, otrkārt, ja Eiropas Savienībai un Grieķijai tomēr izdosies panākt kompromisu Grieķijas parādu krīzes atrisināšanā, nenonākot līdz ļoti radikāliem notikumu pavērsieniem. Treškārt - ja ASV Federālo rezervju sistēmas īstenotā finanšu politika neizraisīs krasas svārstības valūtas tirgū, un ceturtkārt - ja plašumā nevērsīsies bruņota konflikta riski Ukrainā. Ikviena no minētajiem pieņēmumiem neīstenošanās var būtiski ietekmēt ja arī ne globālo ekonomisko situāciju, tad atsevišķu valstu vai reģionu ekonomiku izaugsmi, un šis fakts liedz ļauties pārmērīgam optimismam.