Nolikto atslēgu principu kā izvēles iespēju paredzēs Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Tajā ir iestrādāti grozījumi attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma ķīlu. Grozījumi paredz, ka nu bankām būs jāpiedāvā divi kredīta līgumprojekti - viens, kas paredz nolikto atslēgu principu, un otrs, kurā ir pilna aizņēmēja atbildība par kredīta atmaksu. Kredītņēmējam būs iespēja izvēlēties, tomēr paredzams, ka variantam ar nolikto atslēgu principu kredīta nosacījumi būs krietni neizdevīgāki.
Tā kā principu regulēs Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Saeima vakar pirmajā lasījumā veica grozījumus Maksātnespējas likumā, paredzot no regulējuma izņemt nolikto atslēgu principu. Tas notiek, lai gan ir pagājuši tikai daži mēneši, kopš Saeima pati pieņēma lēmumu šo principu likumā ietvert. Vēl veiktas izmaiņas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņos. Rudenī pieņemtie grozījumi paredzēja vienu gadu jebkādas summas dzēšanai pēc tam, kad persona pieteikusi savu bankrotu, tagad nosacījumi bankām būs draudzīgāki. Grozījumi nosaka, ka viens gads kā saistību dzēšanas termiņš varēs būt tikai tiem parādniekiem, kuru saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro. Ja saistības šo summu pārsniegs, dzēšanas termiņš būs divi gadi. Trīs gadi tiks piemēroti, ja saistības pārsniegs 150 000 eiro.
Jaunie grozījumi likumprojektos salīdzinājumā ar pērn Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem būs krietni nedraudzīgāki personām, kam nolikto atslēgu principu nāksies izmantot. Būtībā sākotnējā iecere ir pilnībā izgāzusies, un pašlaik šķiet, ka tikpat labi nolikto atslēgu principa varētu arī nebūt, jo īpaša palīdzība ar to netiks sniegta.
Zīmīgi, ka likumprojektu Saeimā iesniedza koalīcijas deputāti Solvita Āboltiņa un Kārlis Šadurskis (Vienotība), divi Zaļo un Zemnieku savienības deputāti - Augusts Brigmanis un Edgars Putra -, kā arī divi Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK pārstāvji - Einārs Cilinskis un Gaidis Bērziņš. Viņi nemaz neslēpj, ka likumprojekti izstrādāti, ņemot vērā Latvijas Bankas priekšlikumus. Pat anotācijā uzsvars likts uz to, ka bankām līdz ar nolikto atslēgu principu tā sākotnējā versijā palielinātos riski. Anotācijā iekļauti arī jau labu laiku kultivētie banku draudi, ka līdz ar principa ieviešanu kopējie kredītnosacījumi fiziskām personām būtu krietni nedraudzīgāki - saņemt kredītu būtu grūtāk, jo bankas to piedāvās ar krietni lielāku pirmo iemaksu un kopējām procentlikmēm.