Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai apstiprināja, ka ZZS balsos par projektu, kad tas būs Saeimas darba kārtībā. Sākotnēji ZZS frakcijas deputāti iebilda pret steigu, nevarēdami atrast laiku, lai frakcijas sēdē apspriestu projektu.
Vienotība bija ierosinājusi izdarīt grozījumus Satversmē, lai izslēgtu normu, kas liedz veikt kratīšanu pie deputāta bez Saeimas piekrišanas. Tas, ka Saeima iebilda pret kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, bija viens no iemesliem, uz ko atsaucās prezidents Valdis Zatlers, rosinot Saeimas atlaišanu. Savukārt ZZS iesniedza priekšlikumu svītrot normu, ka tikai ar Saeimas piekrišanu deputātam var uzlikt administratīvo sodu. Tie pārsvarā ir par gadījumiem, kad politiķis pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus. Juridiskās komisijas speciāli izveidota darba grupa sagatavoja precizētu redakciju. Tā nosaka, ka Saeimas locekli nevar aizturēt, apcietināt vai pakļaut mājas arestam un pret viņu nevar sākt kriminālvajāšanu, ja tam nepiekrīt Saeima.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) sēdē paskaidroja, ka arī citu valstu pieredze liecina - deputātu neaizskaramība ir paredzēta, lai nodrošinātu parlamenta darbu, nevis lai sargātu kādu deputātu. Ja sestdien tauta referendumā atlaidīs Saeimu, Valsts prezidents Andris Bērziņš noteiks, vai šie grozījumi būs 10. Saeimas darba kārtībā, jo sēdes pēc parlamenta atlaišanas sasauc prezidents. I. Čepāne atcerējās, ka savulaik pret grozījumiem noraidoša attieksme bijusi kolēģim Gundaram Daudzem (ZZS), kurš tagad vada Valsts prezidenta kanceleju. Komisijas sēdē pret projektu iebilda arī deputāts Andris Bērziņš (PLL), uzskatot, ka aizejošai Saeimai, kura zaudējusi uzticību, vairs nevajadzētu grozīt Satversmi, ko varētu darīt jaunā Saeima.