Vairākas izmaiņas
Pēc iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas perioda beigām biznesa inkubatoru programmā iestājies apmēram gadu ilgs pārtraukums, kad jauni uzņēmumi inkubatoros vairs netiek uzņemti, tāpēc jaunā programma ir ilgi gaidīta.
Šajā plānošanas periodā ir arī vairākas būtiskas izmaiņas - biznesa inkubācijas pakalpojumus vairs nesniegs konkursa kārtībā izraudzīti privāti operatori, bet gan LIAA reģionālās struktūrvienības, kas 1. septembrī sāka darbu. Tāpat noteikts nemainīgs biznesa inkubatoru sniegto pakalpojumu ES naudas līdzfinansējums - 50% no pakalpojuma izmaksām (pagājušajā programmā dažādos periodos dažādiem pakalpojumiem tas variējas no 10% līdz 85%). Jaunajā programmā atšķirībā no iepriekšējās ES līdzfinansējums komersantiem tiks piešķirts uzreiz un nebūs nepieciešama priekšapmaksa.
Galvenie biznesa inkubatoros sniegtie pakalpojumi ir nodrošinājums ar telpām un datortehniku, kā arī dažādas konsultācijas, sākot no juridiskajiem un grāmatvedības pakalpojumiem līdz pat produkta prototipa izstrādei, testēšanas pakalpojumiem un eksporta veicināšanas pakalpojumiem. Biznesa inkubatorā pilns cikls, kuru uzņēmumi inkubatorā var pavadīt, ir četri gadi, un uzņēmums, kas vēlas darboties inkubatorā, nedrīkst būt vecāks par diviem gadiem.
Uzņēmumu pieredze
Viens no uzņēmumiem, kas 2012. gadā iestājās biznesa inkubatorā, kur strādāja līdz 2014. gadam, ir SIA Zaļās vides serviss. Tas ir inovatīvs uzņēmums, kurš darbojas ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām. Uzņēmuma dibinātājs Raivis Šķērstens stāsta, ka galvenais iemesls, kāpēc iegāja biznesa inkubatorā, bija tā piedāvātais telpu nodrošinājums. Lai gan telpu īrei tāpat bija nepieciešams uzņēmuma paša līdzfinansējums, izmaksas bija krietni zemākas nekā telpas īrējot tirgū. Tas jaunam uzņēmumam bija liels atvieglojums, norāda R. Šķērstens. Tāpat, uzņēmumam atrodoties biznesa inkubatorā, no ES naudas tika saņemts līdzfinasējums un atbalsts uzņēmuma mājaslapas izstrādei. «Divi gadi, kurus pavadījām inkubatorā, bija vērtīgs laiks, tas atviegloja mūsu produktu izstrādes procesu. Saņemtais ES līdzfinansējums jauniem uzņēmumiem ir būtisks atspaids,» savā pieredzē dalās uzņēmējs. Viņš gan atzīst, ka ir papildu darbs ar visu nepieciešamo atskaišu rakstīšanu, tomēr iegūtā pieredze tagad noder, piesakoties citām ES naudas apguves programmām, kurās tāpat jāraksta dažnedažādas atskaites.
Pozitīva pieredze par inkubatorā pavadīto laiku - trim gadiem - ir arī uzņēmuma Baltic Wildlife, kas nodarbojas ar grupu ekskursiju piedāvāšanu ārzemju tūristiem, valdes priekšsēdētājai Laurai Žukovskai-Supei. «Galvenais, ko mēs vēlējāmies saņemt no biznesa inkubatora, bija eksperta veikta tirgu izpētes analīze, kā arī biznesa partneru vizīšu organizēšana Latvijā. Jāteic, šos pakalpojumus arī saņēmām. Līdztekus bija nodrošinājums ar telpām, kā arī atbalsts mājaslapas izveidei. Tas noteikti bija tā vērts,» teic L. Žukovska-Supe.
Tajā pašā laikā viņa iezīmē arī galveno apgrūtinājumu - visa pakalpojuma summa bija jāsamaksā ar priekšapmaksu un tikai pēc tam LIAA ES līdzfinansējuma daļu atmaksāja. Reizēm pakalpojumu naudas atmaksa esot bijusi jāgaida pat vairākus mēnešus, un tas jaunam uzņēmumam varēja radīt problēmas ar naudas plūsmas vadību. Kā jau minēts, jaunajā programmā ES līdzfinansējuma daļa uzņēmumiem tiek piešķirta uzreiz un nav nepieciešama priekšapmaksa. Arī Baltic Wildlife valdes priekšsēdētāja, tāpat kā R. Šķērstens, atzīst, ka «papīra birokrātija» bijusi samērā smagnēja. Tāpat L. Žukovska-Supe vērš uzmanību uz to, ka ES līdzfinansē intelektuālus un virtuālus pakalpojumus, bet nauda nav pieejama fiziskām lietām. Piemēram, ja uzņēmumam nepieciešami plakāti, tad biznesa inkubatorā līdzfinansējumu var saņemt plakātu dizaina izstrādei, bet to nevar saņemt plakātu drukāšanai.
Arī rūgtums
Aizvainojums un sarūgtinājums par jauno biznesa inkubatoru programmu ir tiem uzņēmējiem, kas iepriekšējā programmā kā privātie operatori bija snieguši šos pakalpojumus, bet tagad līdz ar LIAA biznesa inkubatoru izveidi to pakalpojumi kļuvuši nevajadzīgi. Zemgales apvienotā biznesa inkubatora (ZABI) izpilddirektors Matīss Krēsliņš stāsta, ka ZABI darbību sācis 2009. gadā un darbojies līdz programmas noslēgumam 2015. gadā. Šajā laikā atbalsts sniegts vairāk nekā 20 uzņēmumiem. Taču šajā plānošanas periodā ZABI pieredze pasludināta par nevajadzīgu. Lai gan LIAA pārstāve L. Očagova bilst, ka no privātajiem biznesa inkubatoriem konkursa kārtībā varētu iepirkt kādus ārpakalpojumus, M. Krēsliņš teic, ka pagaidām ar viņiem neviens par to nav runājis. Viņš arī pauž neizpratni par to, ka jaunajā programmā, kad biznesa inkubatori ir LIAA struktūrvienības, tiem noteiktie rezultatīvie rādītāji ir zemāki, nekā iepriekšējā programmā tie bija noteikti privātajiem operatoriem, tāpat jaunajiem biznesa inkubatoriem paredzētas daudz lielākas administratīvās izmaksas. L. Očagova skaidro - lēmumu, ka LIAA jāpārņem biznesa inkubatori, pieņēma Ekonomikas ministrija, un tas saistīts ar to, ka līdzšinējo biznesa inkubatoru sniegto pakalpojumu kvalitāte bijusi ļoti atšķirīga.