Intars Berkulis
Ņemot vērā salauzto šauteni, vai var teikt, ka sestdien un svētdien startēts samērā veiksmīgi?
Ja ņem vērā to, tad - jā, var teikt, ka puslīdz veiksmīgi viss beidzies, bet ar vietām, protams, neesam apmierināti. Īsti nav tās, ko gribējām. Varbūt bija grūti tikt pāri tam morāli. Arī fiziskais nogurums iekrājies - trīs nedēļas pēc kārtas tika skriets, un šī bija ceturtā.
Šeit bija daudz fanu no Latvijas.
Andrejam bija neiedomājami labi atbalstītāji. Paldies viņiem visiem! Andrejam tāds atbalstītāju pulks bija pirmoreiz karjerā. Varbūt pat ne tikai Andrejam, bet visam Latvijas biatlonam. Varbūt arī tādēļ Andrejs mazliet nominstinājās. Varbūt! Taču ne jau tas ir šāda rezultāta iemesls. Galvenais tomēr ir tas, ka vienkārši jāatrod sevī miers un jāatpūšas. Nu jau visa ir par daudz.
Sezonas sākumā neplānojāt startēt Eiropas čempionātā. Vai var teikt, ka, tēmējot uz diviem zaķiem, netrāpījāt nevienam?
Ļoti negribētos, lai tā būtu. Gribētos atkopties. Gan veselības, gan psiholoģiskā ziņā. Kad septembrī IBU kongresā nolēma, ka šis atkal ir atvērtais pieaugušo čempionāts, zinājām, ka te būs daudz mūsu līdzjutēju, un ļoti gribējām te piedalīties. Kas notiek, notiek uz labu. Neko vairs nemainīsi.
Vēl jau ir trešais zaķis - pasaules čempionāts!
Tas jānošauj (smejas)! Nākamo nedēļu tepat Alūksnē mierīgi gatavosimies PK posmam Oslo. Pēc tam divas nedēļas gatavosimies pasaules čempionātam Somijā.
Šauteni turpināsit pielāgot?
Nē, viss nepieciešamais ir izdarīts, tā strādā labi. Atliek tikai atkal no jauna pierast pie tās.