Ko mums dod izcili kvalitatīvs platjoslas internets, ja saskaņā ar TNS Latvija datiem trīs ceturtdaļas Latvijas uzņēmumu neuzskata informācijas tehnoloģijas (IT) par konkurētspējas balstu? Ko dod ES fondu finansējums tehnoloģiju infrastruktūras izveidei, ja pietrūkst zināšanu un jaudas dažādus risinājumus integrēt vienotā sistēmā, lai tie patiešām darbotos? Ko dod e-pakalpojumi, ja iedzīvotāji tos neizmanto (par to liecina Eiropas Digital Agenda salīdzinošie dati)?
Protams, esmu nedaudz sabiezinājis krāsas. Internetbankas pakalpojumu ziņā vai uzņēmēju izmantoto e-pārvaldes pakalpojumu ziņā apsteidzam ES vidējos rādītājus. Tomēr kopējā tendence Latvijā ir, ka infrastruktūru izveidojuši esam, bet atpaliekam cilvēkkapitāla attīstības ziņā, e-pakalpojumu pieejamībā un digitālajā ekonomikā.
Latvijai būtu stingri jādefinē prioritātes un jāveido rīcības plāns situācijas uzlabošanai. Svarīgākais priekšnosacījums ir e-prasmju apguve jau no pirmsskolas. E-prasmes nav tikai spēja sagatavot Word dokumentu vai PowerPoint prezentāciju. Tas ir jautājums par daudz plašāku digitālu pratību - prasmes izmantot tehnoloģijas, lai efektīvāk strādātu vai apgūtu ikvienu tēmu - no vēstures līdz pat mūzikai -, un iekļaut to plašākā pasaules izpratnes kontekstā. Tikai tādā veidā varēsim būt konkurētspējīgi un efektīvi darba tirgū, izmantojot biznesa analītikas un plānošanas rīkus vai veidojot karjeru IT jomā. Skolās ar eksaktu novirzienu jau no pirmajām klasēm jāmācās programmēšanas pamati. Pieredze liecina, ka arī programmēšanu iespējams apgūt vienkārši un aizraujoši, un tā ļoti attīsta loģisko domāšanu.
E-prasmes skolās raisīja plašu diskusiju šopavasar konferencē E-skills for Jobs. Būtiski ir ne tikai, ko mācām, bet arī tas, kā mācām. Bērni, kas pašlaik ir 6. klasē, darba tirgū nonāks pēc sešiem līdz desmit gadiem. Tehnoloģijas šajā laikā būs attīstījušās, tāpēc ar informātiku 5.-6. klasē nepietiks, lai šodien apgūtais būtu noderīgs 2025. gadā.
Datorprasmēm jākļūst par neatņemamu visa izglītības procesa instrumentu. Tas nav viegls uzdevums pedagogiem, no kuriem daudzi ir jau cienījamos gados un kuriem pašiem ir nepieciešams atbalsts tehnoloģiju apguvē un ieviešanā mācību procesā. Ievirzīt jēgpilnā gultnē tehnoloģiju lietošanas prasmes šolaiku jaunietim, kurš mostas un iet gulēt ar Minecraft un Instragram, ir sarežģīts pedagoģisks izaicinājums.
*Microsoft Latvia vadītājs