Ar to vien viss nebeidzas - marta sākumā šiem diviem pasaules junioru čempionātā pievienosies ne mazāk talantīgā četrpadsmitgadniece Diāna Ņikitina. Lai noskaidrotu, ar ko saistīti nepieredzēti labie Latvijas jauno daiļslidotāju rezultāti, Diena sazinājās ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) profesori un starptautisko daiļslidošanas tiesnesi Agitu Ābeli.
Skaidrs, ka saistībā ar šo ekskluzīvo un dārgo sporta veidu nevar runāt par izcili izveidotu jauno talantu sagatavošanas sistēmu valstī. Tā pamatā ir atsevišķu cilvēku, ģimeņu neprātīgos apjomos ieguldītais darbs un līdzekļi. «Vispirms jau tas ir šo sportistu ģimeņu nopelns. Pēc tam, kad labākajiem tiek veidotas treniņnometnes, talanta slīpēšanā iesaistās arī Latvijas Slidošanas asociācija (LSA) - arī bez tā, protams, neiztikt. Taču vispirms ģimenēm jāizvelk liels vezums uz pašu pleciem. Daugavpilī, kur trenējas Vasiļjevs, ledus īre ir vēl samērā lēta, bet Rīgā tas ir diezgan dārgs prieks. Tāpat ceļošana pa ārzemēm. Jā, Kučvaļskai ir jau 16 gadu un viņa var ceļot bez vecākiem, bet jaunākā vecumā ceļošanas izdevumi ir ne tikai par sportistu vien... Un, protams, arī entuziasma pilnais un neatlaidīgais treneru darbs ir svarīgs faktors.»
Sidnejas olimpiskais čempions Igors Vihrovs, kurš trenē jaunos vingrotājus Rīgā, uzsver, ka Latvijā ir daudz talantīgu bērnu, kuri nevar sasniegt profesionālo līmeni finansiālu apsvērumu dēļ. Esot arī tādi, kuriem nauda nebūtu problēma, bet tādiem visbiežāk trūkst rakstura, gribasspēka un motivācijas. Ābele norāda, ka Kučvaļskai un Vasiļjevam ir gan viens, gan otrs, kas Latvijas sportā negadās tik bieži. Un vēl papildina. «Ir arī tādas ģimenes, kuru bērniem ir gan talants, gan vecākiem - līdzekļi, bet nereti šajās ģimenēs kā prioritāte tiek izvirzīta izglītība, un daiļslidošana līdz ar to paliek otrajā vai vēl tālākā plānā. Šajā gadījumā konkrēto sportistu vecāki izvēlējās iet ceļu pretī profesionālajam sportam, izglītību atstājot kā otro prioritāti, lai gan, protams, arī skola viņiem ir svarīga.»
No visas šīs trijotnes marta sākumā ir pamats gaidīt iekļūšanu pasaules junioru čempionāta desmitniekā, bet Kučvaļskai marta beigās pasaules čempionātā jātēmē uz prēmējamu vietu. Eiropas čempionātā naudas balvas pienācās divpadsmit labākajiem. Angelīna saņēma 3500 ASV dolāru lielu prēmiju.
Jautāta par Kučvaļskas lielākajiem trumpjiem, Ābele nekavējoties nosauc trīs pamata lietas: stabilitāti, tehnisko izpildījumu un izturību. «Eiropas čempionātā kā debitante viņa varēja atļauties nestresot, startēt brīvi, jo pirmajā gadā kļūdiņas tiktu piedotas (te paturam prātā, ka Eiropas jaunatnes olimpiādē Kučvaļska startēja zem savu iespēju robežām, iegūstot 5. vietu - aut. piez.). Šoreiz gan sakrita tā, ka konkurentes izvēles programmā startēja ļoti slikti, bet Angelīna - labi. Daudzas neizturēja psiholoģisko spiedienu, vēl dažas zaudēja izturībā. Savukārt Angelīna visu programmu veica stabili. Viņai vēl jāpiestrādā pie slidošanas elegances, kas veidosies ar pieredzi.»
Ābele arī izcēla Angelīnas ģenētiskās īpatnības, kas ļauj cerēt, ka līdz studiju vecumam viņa nepieņemsies svarā. Liekie kilogrami vairākiem Latvijas daiļslidotājiem savulaik traucējuši attīstīt agrīnos panākumus.