Acīmredzot ir zināšanas, kuras šobrīd kultivētajā meistara-mācekļa attiecību ceļā nav nododamas, tām nepieciešama pamatīgāka teorētiska iedziļināšanās un praktiska eks-perimentēšana. «Daudz jauniešu interesējas par šo profesiju, taču, kad aprunājamies, izrādās, ka skaņu režija viņus interesē tikai kā daļa no visa kreatīvā procesa, kas darāms studijā. Tad, iespējams, labāk ir izvēlēties skaņas dizaina vai mūzikas tehnoloģiju kursus,» stāsta R. Kronlaks. Jaunā skaņu režijas programma ietver inženiertehniskās disciplīnas (akustiku, elektroniku, digitālo signālu mācību, skaņas sistēmu veidošanu u.c.), kā arī muzikālās disciplīnas (dzirdes praktikumu, instrumentu spēli, partitūru analīzi, mūzikas teoriju un vēsturi u.c.).
«Virsuzdevums ir radīt akadēmiskās mūzikas ierakstu producentus. Taču, tāpat kā no mūziķiem viens kļūst par solistu, otrs par orķestra mūziķi, trešais - par pedagogu, arī ar jaunajiem skaņu režisoriem būs līdzīgi - kāds specializēsies popmūzikā, kāds atradīs savu vietu apskaņošanas kompānijā, vēl kāds sāks savu biznesu,» teic R. Kronlaks.