Ja parādi pēc brīdinājuma vēstules saņemšanas mēneša laikā netiek nomaksāti, konkrētajā īpašumā gāze tiek atslēgta, stāsta LG pārstāvis Vinsents Makaris. Šāda situācija savulaik radīja saspīlējumu starp uzņēmumu un dzīvokļu īpašniekiem, kuriem piederošā īpašumā tika atslēgta gāze īrnieku parāda dēļ. Tā kā LG ir monopoluzņēmums, tad strīdu risināšanā iesaistījās arī Konkurences padome (KP).
Cieš dzīvokļa īpašnieks
Namīpašniece Maija (vārds mainīts) stāsta, ka īrnieku gāzes parādu dēļ piedzīvojusi divas nepatīkamas situācijas. «2011. gadā ar tiesas spriedumu no dzīvokļa (denacionalizētā īpašumā) īres maksas parādu dēļ izdevās izlikt īrnieku. Tad noskaidroju, ka viņam ir uzkrāts 463 latu (659 eiro) liels parāds LG, kura dēļ manam dzīvoklim gāzi atslēdza. Faktiski esmu situācijas ķīlniece. Vai nu man pašai jāsamaksā īrnieka parāds, vai dzīvoklis stāv tukšs, jo izīrēt to nevaru atslēgtās gāzes dēļ. Izvēlējos pēdējo variantu cerībā, ka LG parādu atgūs. Šogad, tātad pēc četriem gadiem, zvanīju uz LG, lai noskaidrotu, kā veicas ar parādu piedziņu, man atbild, ka šo gadu laikā no parādnieka neesot atgūts ne cents. Tas mani no sirds izbrīnīja. Man radās iespaids, ka LG ar parāda piedziņu no bijušā īrnieka nemaz nesteidzas un cer, ka īpašniekam apniks gaidīt un viņš īrnieka parādu vienkārši samaksās. Savukārt otrs nepatīkamais gadījums notika pirms pāris mēnešiem, kad viens no īrniekiem aizlaidās nesamaksājis, turklāt atstāja mani ar gāzes parādu, kura dēļ atkal manam īpašumam - dzīvoklim - atslēgta gāze.»
Maija bilst, ka neizprot, kā LG sankcijas var vērst pret īpašumu, kurš nepieder parādniekam, jo līgums ar LG bija noslēgts ar īrnieku. «Lai LG savas parādu lietas kārto ar parādnieku, ar kuru tika noslēgts līgums. Kādēļ jāiesaista mani un jāvēršas pret manu īpašumu, kam ar parādnieku nav nekāda sakara,» sašutusi ir Maija.
V. Makaris stāsta, ka uzņēmums savā rīcībā vadās pēc Ministru kabineta Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumiem un pērn KP pieņemtā lēmuma par to, kādos gadījumos LG ir tiesīga atslēgt dabasgāzi «pirms citu lietotāju radīta parāda nomaksas». Lēmumā teikts, ka LG nedrīkst atteikt dabasgāzes piegādi īpašumam, kuram parādus radījis tā bijušais īpašnieks vai bijušā īpašnieka īrnieks. Savukārt, ja parādus radījis esošā īpašnieka esošais vai bijušais īrnieks, kā tas ir Maijas gadījumā, tad LG ir tiesīga atteikt dabasgāzes padevi.
Īpašnieks ir līdzatbildīgs
V. Makaris skaidro, ka normatīvie akti nosaka dzīvokļu īpašnieku līdzatbildību par savu īrnieku rīcību. Pret dzīvokļa īpašnieku gan nevar vērst piedziņu par īrnieka parādiem, taču var atteikt dabasgāzes piegādi īpašumam. «Jāuzsver, ka īpašnieka līdzatbildību nosaka normatīvie akti. Šāda norma ir pareiza, jo īpašniekam ir daudz vieglāk iekļūt savā īpašumā un pārbaudīt, piemēram, gāzes skaitītājus, vai tajos nav notikusi iejaukšanās vai rādītāji nodoti pareizi, nekā mums. Lielākā problēma ir tā, ka LG nevar attālināti nedz pārbaudīt skaitītājus, nedz atslēgt dabasgāzes padevi. Taču daudzos gadījumos parādnieki vienkārši mūsu pārstāvjus dzīvoklī neielaiž,» stāsta V. Makaris un norāda, ka īpašniekam tomēr ir lielākas iespējas iekļūt savā īpašumā. «Visiem jaunceļamiem objektiem ir prasība, lai skaitītāji atrastos īpašuma ārpusē un uzņēmums tiem varētu brīvi piekļūt. Diemžēl situācija ar dzīvokļiem vecajās ēkās, kur skaitītāji atrodas dzīvokļa iekšienē, ir sarežģīta,» norāda LG pārstāvis.
V. Makaris, taujāts, kā iespējams uzkrāt vairākus simtus eiro lielu parādu, ja gāze tiek atslēgta mēneša laikā pēc rēķinu nesamaksāšanas, atbild, ka ne visi klienti godprātīgi nodod skaitītāju rādījumus. Savukārt par ilgo un garo parādu piedziņas procesu V. Makaris teic, ka tā nav uzņēmuma kompetence. «Jebkura parādu piedziņa var notikt tikai ar tiesas spriedumu, pēc kura lieta tiek nodota parādu piedzinējiem, un tad jau tā vairs nav LG kompetence,» situāciju raksturo V. Makaris un atzīst, ka arī uzņēmumu «ļoti apgrūtina ilgie tiesas procesi, kas var turpināties pat vairākus gadus».
Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska piekrīt LG, ka par īrnieka uzkrātiem komunālajiem parādiem līdzatbildīgs ir arī dzīvokļa īpašnieks. «Īpašniekam ir jākontrolē gan īrnieka norēķināšanās par komunālajiem maksājumiem, gan skaitītāju stāvoklis,» uzsver R. Bednarska. Viņa arī norāda, ka visos jaunajos īres līgumos parasti ir minēta kārtība, kādā īpašnieks var iekļūt dzīvoklī. Grūtāk esot ar padomju laika īres līgumiem denacionalizēto namu īrniekiem. «Ir gadījumi, kad ilggadējie īrnieki namīpašnieku vispār nerespektē, un viņam ir ļoti grūti ietikt īrnieka dzīvoklī, lai pārbaudītu, kādā kārtībā ir īpašums,» stāsta Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja.
Jāteic, ka dzīvokļu īpašnieki, lai nepieļautu, ka īrnieks izveido komunālos parādus, mēdz rīkoties dažādi, piemēram, liek ik mēnesi uzrādīt norēķinu kvītis vai nosaka konstantu īres summu, kas iekļauj komunālos maksājumus.
Top jauni noteikumi
Pašlaik, kā stāsta V. Makaris, tiek strādāts pie jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kuros viens no priekšlikumiem ir, ka īrnieki drīkst slēgt līgumu ar LG tikai situācijās, kad LG var piekļūt skaitītājiem, pārējos gadījumos līgums jāslēdz ar īpašniekiem. Tādējādi īrnieks par gāzi norēķinātos ar dzīvokļa īpašnieku, kurš tālāk norēķinātos ar LG. Šim priekšlikumam piekrīt arī Rīgas Namīpašnieku biedrība. Vēl viens LG ierosinājums ir noteikt sava veida drošības maksu «riskantajiem klientiem».
Skeptisks pret normu, ka līgumu LG slēdz ar dzīvokļa īpašnieku, nevis īrnieku, gan ir denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības Ausma pārstāvis Klementijs Rancāns, kurš uzsver, ka pagaidām nav priekšnoteikumu, lai šāda sistēma reāli funkcionētu. «Lai šāda norma darbotos, vispirms likumā «Par dzīvojamo telpu īri» jāparedz kārtība, kādā izīrētājs var tikt savā izīrētajā dzīvoklī. Tāpat jāparedz kārtība, kādā īrnieks var pārliecināts, ka viņa samaksātā nauda tiešām tiek novirzīta komunālo pakalpojumu apmaksai. Tikai tad efektīva būs līguma slēgšana ar dzīvokļa īpašnieku, nevis īrnieku,» uzskata K. Rancāns.