Ukrainas pieredze parāda, ka no vārdiem līdz lodēm ir reāli viens solis. Atliek kādiem ekstrēmistiem pēkšņi sākt rīkoties, un miermīlīgais Maidans pārvēršas par asiņainu placdarmu, kur bojā iet cilvēki no abām pusēm.
Vai mums kas tāds draud? Latvieši ir daudz mierīgāki.
Tad der atgādināt, ka Aigars Štokenbergs, Artis Pabriks un pārējie lietussargu nēsātāji 2009. gada 13. janvārī noorganizēja pasākumu Doma laukumā. It kā miermīlīgais pasākums beidzās ar grautiņiem, kad Saeima tika apmētāta ar bruģakmeņiem, tika dauzītas policijas mašīnas, izlaupīts alkohola veikals, lidoja stikli Vecrīgas logos… Paveicās, ka nelija asinis. Ja kāds būtu nogalināts, neviens nezina, kas notiktu tālāk.
Ko toreiz teica Štokenbergs ar Pabriku? Mūsu mītiņš beidzās, bet viss, kas notika pēc tam, uz mums neattiecās. Piedodiet, dārgie politiķi, ja jūs satracināt cilvēkus, sakot: «Ņemiet varu savās rokās», tad uzņemieties atbildību arī par sekām!
Labi, tas tikai viens piemērs. Ir vēl kāds?
Ar kādiem lozungiem Vienotība gāja uz vēlēšanām? Nevis nacionāļu, bet Vienotības, kura vienmēr runājusi par valstiskumu, līderes Rīgas mēra amatam Sarmītes Ēlertes lozungs bija «Pazaudēsim Rīgu, pazaudēsim Latviju». Viņa bija kļuvusi par radikāli, kas musina tautu. Un, ja viņa mācēja samusināt cilvēkus ņemt rokās lietussargus un bakstīt tos politiķus, kas viņiem tajā brīdī nepatika, tad Sarmītei Ēlertei nebūtu problēmas noorganizēt Maidanu Doma laukumā.
Tātad uz jautājumu, vai tas, kas notika Ukrainā, var notikt arī Latvijā, atbilde ir: jā, var notikt, jo ir ekstrēmisti mūsu valstī. Viņu ir maz, bet atliek radīt kaut kādus apstākļus, un šie ekstrēmisti var strauji «uzpumpēties» un kļūt par vadošajiem, kā tas notika arī Ukrainā.
Kāds ir risinājums?
Skaidrs ir viens: būtu nepieciešams izdarīt visu iespējamo, lai Latvijā izveidotos vienota nācija, lai cilvēki neatkarīgi no etniskās piederības būtu Latvijas cilvēki, nevis Krievijas cilvēki. Latvijas krievi ir Latvijas krievi, tie nav Krievijas krievi.
Kā uz Ukrainas notikumu fona viņus pārliecināt būt vienotiem?
Šodien uz ielas problēmu nav. Problēmas ir starp politiķiem. Ko šodien saka pie varas esošie? Veidosim valdību, un ir tikai viens princips, kas visiem svēts - valdība bez Saskaņas centra. Viņi nerunā par ekonomikas uzplaukumu vai kā atgriezt aizbraukušos tautiešus.
Partijas aizstāv savas intereses.
Ja nākamajās vēlēšanās Saskaņa iegūs vēl vairāk balsu un pārējo partiju attieksme nemainīsies, tad mēs principā varam piedzīvot Ukrainu miniatūrā ļoti ātri.
Kādā veidā?
Paskatīsimies, kāda ir alternatīva. Ja visi vienosies par principu «nelaidīsim Saskaņu pie varas», tad es domāju, ka Saskaņa pēc šīm vēlēšanām varētu pat izjukt...
Daudzi par to tikai priecātos!
Jā, bet kas nāks vietā? Kurš uzņemsies iniciatīvu? Tur parādās Lindermani, Osipovi, Ždanokas un tā tālāk. Apvienosies un parādīs, ka ir īstie. Un ticiet man, tanī brīdī, kad nebūs šīs mērenās Saskaņas un būs īstie radikāļi, daudziem viņi patiks labāk, jo viņi būs atklātāki - pateiks to, ko cilvēki domā, aicinās uz rīcību.
Galēju radikāļu taču ir maz!
Vai tad revolūcijas organizē vairākums? Mazākums! Tas dod impulsu, un pūlis pienāk klāt. Līdz ar to mums jādara viss iespējamais, lai neļautu šo radikālo spēku konsolidāciju. Un es, ejot politikā, atklāti šodien aicinu Saskaņu uz šo nācijas izlīgumu. Mans mērķis būtu izveidot alternatīvu koalīciju esošajai, kurā piedalītos tie, kuri šodien nav pie varas un kuri jau pirms vēlēšanām izveidotu vienotu valdības modeli, ko piedāvātu sabiedrībai ar visiem ministriem, ar visu programmu, un skaidri parakstītos par nācijas izlīguma un ekonomisko programmu. Veidot alternatīvu koalīciju esošajai pseidotiesiskuma koalīcijai. Un lai tie, kas ir pie varas, apvienojas, un otrā pusē apvienojas citi. Lai ir divi lieli spēki kā Amerikā.
Latvieši pret krieviem?
Kāpēc latvieši pret krieviem? Koalīcija, ko es 2009. gadā izveidoju ar Nilu Ušakovu Rīgā, pēc četriem gadiem ieguva 59%. Tur ir ne tikai krievi! Tas parāda, ka rīdzinieki atbalsta šādu nācijas izlīgumu, kur visi strādā kopā.
Tiesiskuma koalīcija ir bankrotējusi. Aivars Lembergs viņu pašreiz stutē un tur pie dzīvības. Skaidrs, ka jāveido jauna valdība. Pēc jauniem principiem. Ir nepieciešama Latvijas nācijas izlīguma valdība, kurā piedalīsies visu tautību pārstāvji. Proti, Saskaņai ir jābūt varā.
Vai viņi paši to grib?
Ir jārada apstākļi, lai viņi nevarētu nepiedalīties. Jo Saskaņai ir ļoti viegli sēdēt opozīcijā, kritizēt visus, kas ir pie varas. Viņi jāņem varā, jāliek strādāt, jādeleģē ministri valdībā, lai viņi parāda sevi gan no labās, gan sliktās puses. Lai cilvēki redz. Citādi viņi ir ekskluzīvā situācijā: atbalsts palielinās, neko nedarot. Viņi jāliek pie darba. Tikai tad vēlētājiem būs iespēja vērtēt. Tad arī paskatīsimies, vai esošā vara varēs izveidot vienotu koalīciju, kur būs Lembergs, Čigāne, bijušie zatlerieši, Visu Latvijai... Ja nevar, nu, tad paejiet malā!
Jūs dodat viņiem iespēju neko nepiedāvāt, vienīgi mobilizēt vēlētājus ar saukli «krievi nāk».
Ja viņi nepiedāvās neko, notiks tas, kas notika Rīgā - mēs uzvarēsim vēlēšanas un iegūsim vairākumu. Viss. Cilvēki nav tik stulbi, kā viņi ir iedomājušies. Vēlētāji gaida konkrētu piedāvājumu un vērtē darbus.
Pieminējāt, ka Lembergs esošo koalīciju stutē līdz vēlēšanām. Kāda viņam interese to darīt?
Vai tas nav pazemojoši, ka tie, kas mēģināja viņu apkarot, lūdzas, lai paņem darbā? Sandra Kukule, galvenais Zatlera ideologs Saeimas atlaišanā, lūdzas Lembergu, lai ņem darbā. Tas tikai parāda, ka tur nav nekādu principu. Zatlera vēlmei atlaist Saeimu pašos pamatos bija viņa vēlme kļūt par prezidentu vai vismaz Saeimas priekšsēdētāju.
Nevar vairs pārmest, ka bija kādi slikti oligarhi - tā bija tiesiskuma koalīcija, kas apšmauca Zatleru tāpēc, ka viņš ir savtīgs uz amatiem. Vienotība Zatleru pazemoja pēc pilnas programmas - par automašīnu, par dzīvokli, tā remontu. Zatlers radīja apstākļus, sakot, ka virtuves vietā grib vannu ar skatu uz parku. Vienotība teica: labi, mēs nodrošināsim, bet tā atklāti, lai visi zina, lai žurnālisti atnāk un visu to ierauga. Nav brīnums, ka tāda koalīcija sabrūk.
Zatlers atlaida Saeimu, lai tā būtu labāka. Un jaunā tiesiskuma koalīcija nespēj pat trīs gadus kopā nostrādāt. Ja viņiem būtu principi, vajadzēja pirms koalīcijas ar Lembergu veidošanas iet pie prezidenta Bērziņa un lūgt: atlaidiet mūs, jo mēs diemžēl esam savārījuši visas šīs ziepes, mēs nevaram būt kopā, mēs neesam vienoti, esam piemānījuši vēlētāju... Nekas tāds nenotika. Tā vietā ir koalīcija ar Lembergu. Zatlers pat nespēj kā godavīrs nolikt mandātu, sakot, ka tādā koalīcijā nepiedalīsies!
Sanāk, ka Saeimas atlaišana neko nav devusi? Personīgi kaut ko zaudējāt?
Varbūt īstermiņā tas bija zaudējums, bet ilgtermiņā es esmu ieguvējs. Man sanāca tāds kā atvaļinājums. Bija iespēja vairāk laika pavadīt ģimenē ar saviem pieciem bērniem.
Lēmums par Saeimas atlaišanu tika pieņemts, balstoties uz it kā «ārprātīgajiem noziegumiem». Bet trīs gadu laikā neviens šajā lietā nav bijis pat aizdomās turamais. Tas tikai parāda to, ka oligarhu lietā nav bijis nozieguma, ko izmeklēt.
KNAB darbojies politiskās interesēs, toreiz prasot kratīšanu?
KNAB visus šos gadus ir bijis Vienotības instruments cīņā pret politiskiem konkurentiem. Tas piesedz visu, ko Vienotība dara: Kampara tumbočka, Zaķa nodokļu optimizēšana, Repšes reklāmas izdevumi priekšvēlēšanu laikā. Streļčenoks neko nevar ietekmēt, jo reālā vadītāja, pat neatrazdamies uz vietas, ir Juta Strīķe. Domburs viņai savā raidījumā jautāja, kas ir ar tā saucamo oligarhu lietu, viņai tā īsti nav, ko teikt.
Streļčenoks ir atklāti pateicis, ka KNAB ir politizēta iestāde un ka Juta Strīķe ir bijusi saistīta ar Vienotību. Tāpēc pašreiz tiek izdarīts politisks spiediens, lai viņu noņemtu nost. Virkne Vienotības cilvēku jau pasludina spriedumu un izdara spiedienu.
Ir kāds konkrēts piemērs?
Piemēram, Latkovskis, kas ir viens no ietekmīgākiem Vienotības deputātiem, skaidri pasaka, kādam jābūt tiesas spriedumam, kurš jāatlaiž, kurš jāieliek kādā amatā.
Strīķes ieteiktais Streļčenoks nekļuva par zicpriekšsēdētāju, tāpēc viņš jānoņem nost.
Tagad atgriežaties politikā. Cīnīsieties par Saskaņas elektorātu?
Es runāju par nācijas izlīgumu. Nevis par saskaņu starp cilvēkiem, bet par nācijas izlīguma valdību Latvijas politikā. Tās ir divas dažādas lietas, jo starp cilvēkiem saskaņa mūsu valstī ir. Valdībā piedalīsies cilvēki, kas pārstāvēs vienu nāciju, bet dažādas tautības.
Tiesiskuma koalīcija ir mirusi. Ko piedāvās pie varas esošie? Beztiesiskuma? Es domāju, ka nācijas izlīgums tomēr ir kaut kas saprotams, taustāms un labumu Latvijas valstij nesošs.
Krievija sāk dalīt Krievijas pilsoņu pases. Es negribētu, ka Latvijas nepilsoņi pēkšņi nolemtu kļūt par Krievijas pilsoņiem. Kāds uzskata, ka viņam nospļauties uz to, vai viņi ir Krievijas pilsoņi vai nav? Šobrīd Krievijai nav iespēju ietekmēt situāciju, sakot, ka iestājas par nepilsoņu tiesībām. Bet, ja viņiem būs iespēja teikt, ka Latvijā dzīvo ap 300-400 tūkstoši Krievijas pilsoņu un ka viņus apspiež... Mums tas jānocērt saknē! Latvijas krievi ir Latvijas krievi. Neatdosim viņus Krievijai.
Vai jums jau ir skaidrs politiskais piedāvājums?
Mans piedāvājums, pirmkārt, reformēt izglītību, lai līdz piektajai klasei visi bērni zina trīs valodas - latviešu, angļu un krievu. Ne tikai krievi mācās latviešu valodu, bet latvieši mācās krievu valodu. Ja kāds no vecākiem ir kategoriski pret to, tad var nemācīties. Bet lai valoda ir priekšmets, ko māca visiem un atteikties var tikai individuālā kārtībā. No piektās klases vēl vismaz viena valoda nāk klāt, pabeidzot skolu, katrs bērns ir šīs valsts patriots un zina vismaz četras valodas. Un tas ir pamats tam, lai Latvija kļūtu konkurētspējīga. To var izdarīt ar politisku lēmumu.
Otrkārt, situācijā, kad kaimiņvalstīs daudzi cilvēki nedroši par savu nākotni, mums unikālā iespēja atgādināt, ka Rīga vēsturiski bijusi Hanzas pilsēta - tirdzniecības centrs, kas savienoja austrumus un rietumus. Tas nav kaut kas jauns un unikāls, mēs tādi esam bijuši, jau pirms Latvija tika izveidota. Aicinām bagātus, turīgus cilvēkus, piemēram, no Ukrainas braukt dzīvot uz Latviju. Katrs, kas šeit var iegādāties mājokli, kam te ir bizness, brauciet, dzīvojiet. No Krievijas arī daudzi grib mukt projām, kazahus aicinām, ķīniešus aicinām. Piesaistām Latvijai simts tūkstošus turīgu cilvēku. Viņi atvestu naudu, ko nopelnījuši citās valstīs, tērētu to šeit.
Masveida imigrācija?
Es viņus sauktu par tūristiem. Jo tikai 10% no viņiem pastāvīgi dzīvos Latvijā. Pārējie laiku pa laikam atbrauks un dzīvos nevis viesnīcā, bet savā mājoklī. Bet šie simts tūkstoši cilvēku Latvijai atvedīs un ieguldīs 20 miljardus eiro investīcijas, neskaitot to, ko notērēs šeit dzīvojot. Ja tāda nauda ieplūdīs mūsu valsts ekonomikā, tie cilvēki, kas aizbraukuši darba meklējumos uz Eiropu, redzēs, ka ir vērts atgriezties. Jo Latvijā būs nauda, būs iespēja nopelnīt.
Kādu tad redzat Latvijas nākotni?
Latvijai ir jābūt bagātai un dārgai zemei. Nevar būt bagāta un lēta. Dēļ pabalstiem atpakaļ neviens nebrauks. Es piedāvāju piesaistīt simts tūkstošus bagātu tūristu. Esam ieinteresēti, lai viņi te iztērētu vairāk. Bet ir atšķirība starp tūristu, kas te atbrauc uz vienu dienu, nedēļu vai uz trim mēnešiem. Tad viņam ir šoferis, auklīte, apkopēja, viņš maksā komunālos, nekustamā īpašuma nodokli, ēd restorānā. Tās ir darba vietas.
Krīzi mēs varam izmantot kā tramplīnu. Labā nozīmē: pirmkārt, nācijas izlīgums, otrkārt, piesaistot bagātus cilvēkus.
Simts tūkstoši šķiet daudz...
Tie ir tūristi, viņiem nav balsstiesību, viņi nevar ietekmēt politiku. Labums ir tas, ka šie cilvēki lēmumu par braukšanu šurp pieņem paši. Viņus neviens nesūta kā spiegus īpašā uzdevumā, ar savu valstu valdībām viņi nesaskaņo lēmumu nopirkt vasarnīcu Jūrmalā vai laukos pie ezera. Un šie simts tūkstoši cilvēku nav saistīti. Ja tā var palīdzēt Latvijai būt bagātai un lai atgriežas lielākā daļa no aizbraucējiem, tas ir jādara. Tādi brīnumi var notikt tikai krīzes laikā.
Nav riska, ka pazaudēsim savu identitāti, pārvēršoties par tādu kā Bābeli?
Mums ir divi attīstības scenāriji. Viens ir tāds, ka ir valsts ar nosaukumu Latvija, taču pēc 20 gadiem lielākā daļa latviešu dzīvo emigrācijā. Mēs būsim kalpu tauta, lūgsimies tiem, kas nodarbosies ar biznesu.
Es piedāvāju iet citu ceļu. Pamatnācija dzīvo Latvijā. Jā, aizbrauc uz citām valstīm iegūt labu izglītību, bet ar tām zināšanām atgriežas Latvijā un ģenerē biznesu. Es uzskatu, ka šobrīd atvērtajā pasaulē svarīgi, lai latvieši būtu ne tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēji. Latviešiem jāuzņemas iniciatīva. Kā mēs varam to panākt? Es vēlreiz saku - katram jāzina četras valodas. Ja tā būtu īsta izglītības politika, nevis kaut kādas tur Ķīļa reformas, kur viņš nezina, ko īsti grib reformēt. Ir skaidri jāpasaka: bērns nav vainīgs, ja viņš neiemācās latviešu vai krievu valodu. Vainīga ir skola. Ja vienā skolā iemācās, otrā ne, tad jānomaina skolas vadība.
Nepieciešams mainīt izglītības likumu un dot iespēju Latvijā braukt mācīties studentiem no NVS valstīm. Piedāvāt konkrētu programmu - pirmajā gadā viņi universitātēs var mācīties krievu valodā. Paralēli tam pirmā gada laikā piesaistīti labākie skolotāji no Lielbritānijas apmācīs viņus angļu valodā, otrajā gadā viņi mācīsies bilingvāli - krievu un angļu, un trešo gadu viņi pabeigs angļu valodā. Tas ir unikāls produkts, ko nepiedāvā nevienā citā Eiropas valstī. Maksa varētu būt no pieciem līdz 10 tūkstošiem eiro no viena studenta. Plus viņš te īrēs mājokli, tērēs naudu sadzīvei. Tā mēs padarīsim Latvijas vidi internacionālāku. Šie jaunie cilvēki neteiks, ka brauc okupēt Latviju, jo tās ir smadzenes, ko būsim paši importējuši. Viņi izveidos attiecības ar mūsu studentiem, līdz ar to mūsējie būs vairāk informēti par iespējām viņu valstīs, veidos kopīgus uzņēmumus.
Un kā piedāvājat rīkoties ar uzturēšanās atļaujām?
Šodien mēs redzam, ka Latvijas iedzīvotāji nevar nopirkt īpašumu par 150 tūkstošiem eiro. Līdz ar to ir bezjēdzīgi celt uzturēšanās atļauju cenas slieksni. Tas, ko varam mainīt, - lai nevar pirkt vairākus lētākus mājokļus, rēķinot, ka kopējā summa sasniedz noteikto slieksni.