Lielāku stabilitāti savstarpējās tirdzniecības attiecībās garantēs tas, ka Krievija nesen kā noslēdza 18 gadu ilgušo iestāšanās procesu Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Tas Krievijai rada gan jaunas iespējas, gan arī uzliek jaunus pienākumus. Iestāšanās procesā Krievija ir piekritusi nenoteikt vai nepalielināt izvedmuitu 80% tās eksportēto izejvielu. Tomēr pārejām Eiropas Savienībai tikpat svarīgām izejvielām Krievijas skatījumā joprojām varētu būt iespējams uzlikt vai palielināt izvedmuitu. Lai izvairītos no šādas neprognozējamas Krievijas rīcības, bija nepieciešams jauns nolīgums starp ES un Krieviju par tām izejvielām, kas nav uzskaitītas Krievijas un PTO kopīgajā sarakstā. Eiropas Komisijas (EK) sadarbībā ar Krieviju izveidotais nolīgums par izvedmuitas ieviešanu vai palielināšanu izejvielām aptver izejmateriālus, no kuriem vairāk nekā 10% pasaulē iegūst un eksportē tieši Krievija vai par kuru importu ES pašlaik ir liela interese vai šāda interese var būt nākotnē, vai attiecībā uz kuriem pastāv vispārējā piedāvājuma nepietiekamības risks. Šeit minami gan lauksaimniecības produkti un sēklas, ķīmiskas vielas, dzelzs izstrādājumi, enerģētikas produkti, minerālvielas, kokvilnas un dzīvnieku izcelsmes izstrādājumi un citas būtiskas izejvielas.
Lai nolīgums, par kuru EK bija vienojusies ar Krieviju, varētu tikt oficiāli noslēgts, tam bija nepieciešama Eiropas Parlamenta (EP) piekrišana. EP Starptautiskās tirdzniecības komiteja man uzticēja sagatavot ziņojumu, kurā bija jāizvērtē, vai jaunais nolīgums ir atbalstāms vai noraidāms. Tā kā stabilitāte izejvielu importā ir ļoti svarīga, es rosināju deputātus to atbalstīt. Pēc Eiropas Parlamenta 4. jūlija balsojumā sniegtās piekrišanas ES Padome var oficiāli slēgt šo nolīgumu.
Jaunais nolīgums ir būtisks arī Latvijas ražotājiem, jo Krievija ir trešais nozīmīgākais Latvijas importa partneris un lielu daļu importa veido tieši izejvielas: minerālie produkti (55%), metāli un to izstrādājumi (19%) un ķīmiskās rūpniecības produkcija (7%). Izvedmuitas palielinājums šīm un citām no Krievijas importētajām izejvielām nodarītu būtisku ekonomisku kaitējumu mūsu ražotājiem.
Tomēr jaunais nolīgums pilnībā neizslēdz negaidītu rīcību no Krievijas puses. Savā ziņojumā uzsvēru, ka EK panāktais nolīgums nav pietiekami spēcīgs un juridiski saistošs. Pirmkārt, tas neattiecas uz pilnīgi visiem izejmateriāliem, kā arī paredz, ka Krievija tikai apņemas «darīt visu iespējamo», lai neieviestu vai nepalielinātu izvedmuitu līgumā ietvertajām izejvielām. Otrkārt, ja Krievija tomēr uzskata par nepieciešamu celt izvedmuitas likmes šīm izejvielām, tad divus mēnešus iepriekš tai būtu jāinformē EK un «jāapspriežas» ar to, kā panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu. Tā kā nolīgumā nav paredzēts divpusēju strīdu izšķiršanas mehānisms, jāsecina, ka ES rīcībā nebūs daudz līdzekļu, lai aizstāvētu savas intereses. Tāpēc nolīgums uzskatāms tikai un vienīgi par pagaidu risinājumu, kas ir jāaizstāj ar juridiski saistošāku vienošanos. Ir svarīgi panākt, lai tā tiktu iekļauta jaunajā Krievijas un ES Partnerības un sadarbības nolīgumā, par kuru jau daudzus gadus noris smagas sarunas. Krievijai un ES ir ļoti atšķirīgs skatījums par to, kādam būtu jābūt jaunajam Partnerības un sadarbības nolīgumam. Krievija to vēlas redzēt vispārīgu un ne visai saistošu. Turpretim Eiropas puses sarunu vedēji - Eiropas Komisija - vēlas panākt detalizētu un saistošu nolīgumu. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pieredze ar Krieviju ir skaidri parādījusi, ka tikai juridiski saistoši un precīzi nolīgumi var nodrošināt stabilu attiecību attīstību. Tāpat sarunas būtiski sarežģī fakts, ka Krievija cenšas sarunu procesā iesaistīt tās izveidoto Muitas savienību ar Kazahstānu un Baltkrieviju. ES atkārtoti ir paudusi bažas par muitas savienības īstenošanu. ES dalībvalstīm šajos jautājumos jābūt vienotām. Citādi Krievija varēs turpināt sarunas pēc «skaldi un valdi» principa.