Amerikāņi jūtas nodoti
Baltā nama un B. Netanjahu valdības attiecības pasliktinājušās jau vairākus gadus. Viens no iemesliem ir ASV prezidenta B. Obamas 2012. gadā ierosinātās slepenās sarunas ar Irānu par tās apjomīgo kodolprogrammu. Irāņi apgalvo, ka programmai ir miermīlīgi mērķi, bet Rietumi un Izraēla baidās, ka tās aizsegā notiek mēģinājumi radīt atomieročus. ASV prezidents Izraēlas līderi par sarunām informēja tikai 2013. gada septembrī. B. Netanjahu neslēpa sarūgtinājumu, ka sarunās nepiedalās Izraēla, kas Irānu uzskata par lielāko draudu savai drošībai.
Kopš 2014. gada janvāra ASV kopā ar Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Krieviju un Ķīnu rīko regulāras tikšanās ar Irānu, lai vienotos ar Teherānu par kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret valstij noteikto sankciju atcelšanu. Paredzēts, ka līdz marta beigām sarunu dalībniekiem ir jāizstrādā galīgās vienošanās «rāmis».
Neskatoties uz B. Obamas deklarēto apņēmību nepieļaut, ka Irāna tiek pie atomieročiem, B. Netanjahu pēdējās nedēļās paziņojis, ka Teherānai jau tuvākajos gados būs sava atombumba. Marta sākumā Izraēlas premjers uzstājās ASV Kongresā, pamatīgi saniknojot Balto namu.
Respektablais laikraksts The Wall Street Journal nācis klajā ar publikāciju, kurā teikts, ka Izraēlas izlūkdienesti jau kopš pērnā gada sākuma izspiegojuši amerikāņu amatpersonas, kas bija iesaistītas sarunās ar Irānu. Izraēlieši arī ieguvuši informāciju no slepeniem ziņojumiem, ar kuriem apmainījušies amerikāņu un eiropiešu diplomāti.
Tomēr vairāk par izspiegošanu Balto namu aizskārusi Izraēlas amatpersonu rīcība, iegūto informāciju par iespējamo vienošanos ar Irānu noplūdinot ASV Kongresa locekļiem, lai lobētu likumprojektu, kas bloķētu kodolvienošanos. «Cilvēki jūtas personīgi nodoti,» apgalvo kāda Baltā nama amatpersona.
Avoti Izraēlas valdībā noraidījuši izskanējušo informāciju, nodēvējot to par «pilnīgi aplamu». «Uzskatu, ka šīs ziņas ir nekorektas,» Izraēlas ārlietu ministrs Avigdors Libermans otrdien sacīja Izraēlas Armijas radio. «Acīmredzami Izraēlai ir atšķirīgas drošības intereses, un mums ir labi izlūkdienesti, bet mēs neizspiegojam ASV.»
Vaino izraēliešu šķelšanā
Baltā nama kritiku izpelnījušies arī B. Netanjahu pretrunīgie izteikumi pagājušajā nedēļā, kad notika Izraēlas parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja viņa vadītā konservatīvā partija Likud.
Nebūdams pārliecināts par uzvaru, B. Netanjahu vēlēšanu priekšvakarā vērsās pie saviem vēlētājiem, paziņojot, ka viņa pārvēlēšanas gadījumā palestīnieši varēs aizmirst par savu valsti. Savukārt vēlēšanu dienā viņš apgalvoja, ka Izraēlas arābi «baros dodas uz vēlēšanu iecirkņiem», lai nobalsotu par opozīcijas partijām.
Pēc vēlēšanām Izraēlas premjers taisnojās, ka viņa izteikumi par tā saucamo divu valstu risinājumu ir pārprasti. Viņš atbalstot Palestīnas valsts izveidi, bet uzskatot, ka pagaidām tas neesot iespējams. ASV prezidenta administrācijas vadītājs Deniss Makdono pirmdien paziņoja, ka Izraēlas nākamās valdības «vārdiem jāsaskan ar darbiem» un Izraēlai būs jāizbeidz «gandrīz 50 gadu ilgusī Rietumkrasta okupācija», vēsta Fox News.
B. Netanjahu šonedēļ atvainojās Izraēlas arābiem, kas veido aptuveni 20% no valsts astoņiem miljoniem iedzīvotāju, par vēlēšanu dienas izteikumiem. ASV prezidents B. Obama paudis satraukumu par premjerministra «šķeļošo retoriku», ko varot izmantot Izraēlas valsts noliedzēji. «Tā arī sāk iedragāt demokrātijas jēgu Izraēlā,» B. Obama sacīja The Huffington Post.