Dienu pirms prezidenta vēlēšanām vairāki politiķi paredzēja, ka R. Vējonim ir vislielākās izredzes tikt ievēlētam. Notiekošais vēlēšanu dienā gan radīja šaubas, jo šķita, ka kuluāros tiek darīts viss, lai pēc desmit dienām būtu jārīko jaunas vēlēšanas. Dominējošais noskaņojums mainījās, kad Saeimā ieradās viens no Latvijas Zaļās partijas (LZP) līderiem, bijušais premjers Indulis Emsis, kurš iesaistījās sarunās par atbalstu R. Vējonim - ja viņu neievēlētu, tas būtu kaitējums arī Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). «Ja mēs esam vienojušies par vienu kandidātu, tad mums bija svarīgi parādīt konkurentiem, ka mēs esam vienoti. Stipra Zaļo un Zemnieku savienība ir vajadzīga visām tās dalīborganizācijām,» Dienai teica Latvijai un Ventspilij pārstāvis, Saeimas priekšsēdes biedrs Gundars Daudze. Iepriekš tieši no šīs partijas bija izskanējušas bažas, vai R. Vējonis nekļūs par otro Valdi Zatleru, kurš prezidenta amatā aizmirsis savus vēlētājus un ietekmējies no sabiedriskās domas.
Neredzēja nākamo
Paredzējumi par R. Vējoņa ievēlēšanu bija balstīti nevis uz matemātiskiem aprēķiniem, kas joprojām nav līdz galam atšifrēti, bet uz citiem faktoriem. Jaunās vēlēšanās atkal kandidētu Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) izvirzītais Egils Levits un Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības. Arī Vienotība tad pieteiktu savu kandidātu, un vienošanos panākt nebūtu vieglāk. Arī Latvijas vēstniekam NATO Mārim Riekstiņam partijas nespēja garantēt drošu Saeimas vairākuma atbalstu. Dažuprāt, tas varētu novest līdz tam, ka vēlēšanas jārīko trešo reizi un jāvēršas pie bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas.
Centieni panākt pozitīvu iznākumu, iespējams, bija saistīti arī ar NA iezīmēto perspektīvu, ka nākamajās desmit dienās pieaugtu E. Levita atbalstītāju spiediens uz Saeimas deputātiem. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš piekrīt, ka sava loma tam varēja būt. Ir dažādas versijas, kāpēc NA nebalsoja par R. Vējoni, ja iepriekš solījusi atbalstīt. Daži NA politiķi atzina, ka nav gribējuši «piedalīties shēmošanā, redzot, kā ZZS jau ir nodrošinājusi Vējonim opozīcijas balsis». Principiālās nostājas dēļ NA ir nonākusi nosacītā izolācijā, jo ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis jau runā par koalīcijas kodolu - ZZS un Vienotību -, kas ievēlēja Valsts prezidentu.
Opozīcija neatklājas
Par R. Vējoni balsoja 42 deputāti no Vienotības un ZZS, savukārt viņa piekritēji opozīcijā sevi neatklāj. Ticamākā iespēja ir, ka tā varētu būt daļa no Saskaņas, kuras līderis Jānis Urbanovičs apgalvoja, ka Saskaņa būtu lielākā ieguvēja no jaunām vēlēšanām, «kurās tas cirks turpinātos, un mums no tā būtu tikai labāk, jo tas Saeimas kauns būtu uz valdošās koalīcijas sirdsapziņas». Parādījās arī ziņa, ka atbalstītāju vidū bijuši vairāki NA deputāti, kuri uz šo informāciju kā nepatiesu reaģēja vēl asāk. Tiklab atbalsts varēja nākt arī no mazajām opozīcijas partijām. Preses konferencē R. Vējonis pateicās visiem balsotājiem, nesaskatot nekā slikta opozīcijas atbalstā, «jo prezidentam ir jābūt visu Saeimā pārstāvēto partiju un visas tautas prezidentam». Uz jautājumu par Saskaņas līdzdalību valdībā R. Vējonis atbildēja, ka partijas nāk pie prezidenta ar savu piedāvājumu, kādu tās redz valdību, kurai ir iespējams nodrošināt vairākumu. «Ja šajā modelī ir iekļauta Saskaņa, tad es vērtēšu,» teica R. Vējonis un norādīja, ka jebkura koalīcija jāvērtē kontekstā ar valsts drošības interesēm.
ZZS par nākamo aizsardzības ministra kandidātu lems pirmdien. Kā viens no reālākajiem pretendentiem minēts Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis, kuru sabiedrība iepazina kā spēkavīru, bet viņš ir strādājis arī aizsardzības sistēmā un esot ar nepieciešamajām valodas zināšanām, apgalvoja kolēģi. R. Bergmanis ir NATO Parlamentārajā asamblejā un nesen starptautiskajā konferencē par drošību uzstājies arī ar ziņojumu angļu valodā. A. Brigmanis sacīja, ka ZZS izvērtē vairākus kandidātus un pretēji izplatītajai informācijai neatteiksies no Aizsardzības ministrijas vadības. Vēl nav zināms, cik ilgi R. Vējonis būs aizsardzības ministrs. Jūnijā viņam jāsāk veidot arī jaunā komanda, kurā nākamais prezidents plāno aicināt spēcīgus cilvēkus. R. Vējonis prezidenta amatā stāsies 8. jūlijā, kad beigsies Andra Bērziņa pilnvaras.
R. Vējonis nevēlas atteikties no savas privātās dzīves un arī turpmāk plāno dzīvot daudzstāvu mājā Ogrē. Taču darba tikšanās viņš rīkošot prezidenta Jūrmalas rezidencē, paskaidroja ministra pārstāve Aija Jakubovska. A. Bērziņš atteicās izmantot Jūrmalas rezidenci, kur bija strādājuši un dzīvojuši visi priekšgājēji un kas Valda Zatlera prezidentūras laikā tika arī izremontēta.