Pirms grupu turnīra izšķirošās spēles ar Dāniju pārliecības stiprināšanai viens punkts tika atņems Somijai - 2:3 zaudējums «bullīšos». Labā spēlē bija iespēja arī uzvarēt, jo vēl trešajā periodā Latvija bija vadībā ar 2:1. «Nav gandarījuma, galīgi nav. Mums kā bļitkotājiem, ja reiz lielā zivs ir uzķērusies, tad tā tīkliņā ir jānotur. Nedrīkst vairs laist vaļā,» pēc spēles pukojās izlases kapteinis Herberts Vasiļjevs. Visi, šķiet, apzinājās, ka šim punktam būs nulles vērtība, ja tiks zaudēts Dānijai. Izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks uz atgādinājumu, ka Latvija savulaik ir veiksmīgi spēlējusi pret grandiem, bet pēc tam zaudējusi izšķirošo spēli, atbildes laikā pat nedaudz iekarsa. «Viņi visi zina manas prasības. Es pat nepieļauju domu, ka komanda varētu doties laukumā pašpārliecināta.»
Pašpārliecināta tā nebija, drīzāk apjukums, Latvijas spēlētāju un treneru sejās pirmajā trešdaļā. No otrā numura pozīcijām spēlējošā Dānija ieguva labāko, ko vien šādās atbildīgās spēlēs var vēlēties, - 1:0 vadība jau 2. minūtē. Laikam jau dāņi bija izpētījuši, ka Edgaram Masaļskim jāmet virs pleca.
«Ja mēs būtu izvirzījušies vadībā, spēle būtu pavisam citāda. Tad mums pavērtos iespēja pretuzbrukumiem,» uz neveiksmīgā sākuma ietekmi uz galarezultātu pēc spēles norādīja arī Vasiļjevs.
Sliktākais bija tas, ka visas trešdaļas laikā Latvijas spēlētāji neatrada pretlīdzekļus dāņu blīvās aizsardzības uzlaušanai. Potenciālie līderi Aleksandrs Ņiživijs, Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs spēlēja pārāk individuāli, bet viens uz vienu dāņus apspēlēt nekādi neizdevās.
Otrā perioda sākumā ripa pa potīti spēcīgi trāpīja Laurim Dārziņam, un viņš vairs laukumā neatgriezās. Tādējādi izjuka viena no maiņām, no kuras pamatoti gaidīja vezuma vilkšanu uzvaras virzienā. Mārtiņam Cipulim pielabojot ripu pēc Oskara Cibuļska tālmetiena un Jēkabam Rēdliham noslēdzot labu triju piespēļu kombināciju, divas reizes izdevās atspēlēties. Trešajā periodā uzbrukuma viļņi jau vēlās uz Dānijas vārtiem, bet uzvarētāju tomēr vajadzēja noteikt pēcspēles metienos.
Oļegs Znaroks pēc spēles piesauca loteriju un veiksmes trūkumu, taču diezin vai pilnībā tā tas ir, ja divās spēlēs netika realizēts neviens no sešiem mēģinājumiem!