Pētījums ilga deviņus gadus, un tajā iesaistījās 16 000 cilvēku, kuru attieksme pret dzīvi tika noteikta aptaujā. Ciniskākajiem pētījuma dalībniekiem algas apmērs nebija mainījies vispār, savukārt lielākie optimisti mēnesī pelnīja vidēji par 218 eiro vairāk. «Iepriekšējos pētījumos cinisms sasaistīts ar dzīves kvalitātes pasliktināšanos dažādās jomās, tostarp fiziskajā veselībā, psiholoģiskajā labklājībā un laulības dzīvē. Šajā pētījumā atrasta saikne starp cinismu un individuālajiem ekonomiskajiem panākumiem,» saka pētījuma vadītāja Olga Stavrova.
Viņa teic, ka pesimisti biežāk ar aizdomām raugās uz citu cilvēku motivāciju. «Darbinieki, kuri citus uzskata par izmantotājiem un negodīgiem cilvēkiem, centīsies izvairīties no sadarbības projektiem, tāpēc viņiem ies secen dažādas izdevības.» Pētījuma autori norāda, ka pesimismu kultivē negatīva dzīves pieredze. Finansiālās grūtībās nonākušie dažkārt savās neveiksmēs vaino citu ļaužu ļaunprātību, kas savukārt liek viņiem izvairīties no sastrādāšanās ar apkārtējiem, vēl vairāk pasliktinot viņu finansiālo situāciju.
Savukārt kādā citā pētījumā noskaidrots, ka saikne starp pesimismu un zemiem ienākumiem visvairāk novērojama valstīs, kuru sabiedrībā valda altruisms un slepkavību skaits ir samērā mazs, piemēram, Nīderlandē, Itālijā, Somijā un Zviedrijā. Turpretī tādās valstīs kā Maķedonija pesimisti pelna vairāk. «Dažās valstīs ciniķi nepelna mazāk par optimistiem,» komentē O. Stavrova. «Tās ir valstis ar ļoti augstiem sociālā cinisma rādītājiem, retām darbībām sabiedrības labā, kā arī izplatītu antisociālu uzvedību, par ko liecina lielais slepkavību skaits.»