Tautas acīs Latvijas lielākā problēma ir gaidāmie bēgļi, nevis pensiju lietas. Tā konsultants vērtēja vakarrīt pie Saeimas notikušo pensionāru piketu par pensiju indeksa maiņu un veselības apdrošināšanu salīdzinājumā ar pretbēgļu protestu pirms pāris nedēļām. Sanākušo bija par kārtu mazāk.
Kā bija vairāk? Nu jā, pensionāru sāpi pazīst un līdzi jūt visur, arī politiski citādi domājošās valstīs. Krievvalodīgi televīziju jaunekļi un jaunekles palēkdamies nesās no viena pensionāra pie otra, ar enerģiskiem galvas mājieniem piekrītot pilnīgi visam, ko nu cienījamie seniori uzskatīja par vajadzīgu teikt.
Ko tad pensionāri uzskatīja par vajadzīgu teikt? Bundžu Jānis, kā ierasts, sākumā aprunājās ar tautu. Atšķirībā, starp citu, no šamējo priekšnieka Siliņa, kurš gludi un smuki ieslīdēja Saeimas vēsajās, mierīgajās istabās, ne zilbi ar piketētājiem nepārmijot.
Jā, bet ko gribēja sacīt? Pensionārs Gunārs vaicāja, cik ilgi Kalvītis un valdība čakarēšot Latvijas tautu. Gāze un nafta kļūstot lētāka, apkures rēķiniem jāmazinās! Herberts no 14. bataljona sūrojās, ka pensionāri nolemti miršanai (galu galā - taisnība), Austris stāstīja, kā valsts viņu apmānījusi. Neko no piketa negaidot, tik atnācis uz jefiņiem paskatīties. Uz Bundžas piezīmi, ka tad jau mēs arī jefiņi, ar smaidu piekrita. Vispār «vecie ļaudis» apveltīti ar lielisku humora, t. sk. melnā, izjūtu. Eksistenciālie dzīvošanas/miršanas jautājumi izraisīja tik dažu labu smieklu.
Par konkrētām prasībām gan zinātāju bija mazāk, bet bija. Maijas kundze no Ventspils bija aplēsusi, cik no sociālā budžeta prasītu indeksu dubultošana - šogad četrus, tālāk 10-15 miljonus. Politiķi, visticamāk, speciāli novilkuši lemšanu līdz brīdim, kad šim gadam vairs neko nevarot izdarīt. Par nākamo arī mazas cerības. Kurš vainīgs? Pēc garākas pauzes tika diplomātiski teikts, ka Zaļo zemnieku savienības spēki esot par vājiem, lai labās lietas virzītu. Kopumā sanākušajā grupiņā juta diezgan lielu apātiju piketējamos jautājumos.
Cerīgāks bija pensiju lietās rūdītās Aijas Barčas un entuziasma pārņemtās Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces uznāciens. Indeksu dubultošanu varētu jau no nākamā gada. Pensionāru veselības apdrošināšanu (vajadzīgi apmēram 70 miljoni) gan Barčas kundze apdomīgi bīdīja aizkulisēs. Saeimas spīkere laipni bija gatava piekrist pilnīgi visam, ko pensionāri lika priekšā. Tikties varot kaut katru dienu. Ak, jautājuma praktiskā puse… tā gan, piedodiet, jārisina valdībai. Ja pikets būtu pie valdības nama, trīs reizes var minēt, kur atnākušos sūtītu.
Beigu beigās sausais atlikums no visas padarīšanas bija tāds, ka tiks rīkota triju Saeimas komisiju kopsēde risinājuma meklēšanai. Nevis atrašanai. Kaut kad oktobrī. Septembris paiešot, gatavojoties šim gadsimta pasākumam. Konsultants nepaspēja politiķēm iečukstēt, ka iespaidīgāk taču izklausītos - piecu vai septiņu komisiju kopsēde.
PAREIZAIS VIEDOKLIS. Labāk nevar būt. Pensionāru aktivitāte mazinājusies. Ja tā turpināsies, nākamreiz atnāks Siliņpaps viens pats. Ar divām vietniecēm, piedodiet.
No otras puses. Gadiem krājoties, atmiņa pavājinās, tomēr pensiju muļļāšana un liekulīgā iztapība trešdien bija tik spilgta, ka gan jau atcerēsies. Nākamajās vēlēšanās.
*ļoti neatkarīgs konsultants