Valsts proklamēšanas 96. gadadiena tradicionāli sākās ar ekumenisko dievkalpojumu, un, līdzīgi kā citugad, tieši J. Vanaga sacītais paliek atmiņā vairāk nekā augstāko amatpersonu svētku uzrunas. To Dienai atzina arī vairāki Saeimas deputāti. Dievkalpojumā J. Vanags paskaidroja, kuriem citiem datumiem nereti pievērsta lielāka uzmanība. Runa ir par leģionāru piemiņas dienu 16. martā pie Brīvības pieminekļa un 9. maiju, kad cilvēki pulcējas pie Uzvaras pieminekļa. «Tā ir mūsu tautas vēsture, taču traģiskais ir nevis tas, ka cilvēki atzīmē dažādas piemiņas dienas, bet ka, šādā veidā iniciēti, cilvēki nespēj kopā svinēt 18. novembri,» sacīja arhibīskaps. Viņš uzskata - lai katrs bez liekuļošanas varētu saukt Latviju par savu tēvzemi, šeit dzīvojošajiem būtu jābūt draugiem, bet, kad skatoties, kas notiek pie pieminekļiem trauksmainajos datumos, tas šķietot neiespējami. «Šī nespēja kādu dienu var mums visiem dārgi maksāt. Maksāt valsti,» sacīja J. Vanags, uzrunājot ikvienu Latvijā dzīvojošo.
Citādi kolēģi bija uztvēruši Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) runu Saeimas svinīgajā sēdē, kura dažiem šķitusi, kā vispirms veltīta Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) vēlētājiem. «Valsts var pastāvēt tik ilgi, kamēr tauta vēlas tās pastāvēšanu. Citiem vārdiem - kamēr ir stingra tās valstsgriba. Tā ir politiska izvēle - pastāvēt kā valstsnācijai ar savu valodu, kultūru, vēsturisko atmiņu un gribēt savu nacionālu valsti,» sacīja I. Mūrniece. Viņas partijas biedrs, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Dienai sacīja, ka 18. novembrī ir svarīgi atsaukties uz valstiskumu un tā dibinātājiem. Runā bija citēts pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste. Arī Ainars Latkovskis (Vienotība) uzteica spīkeri: «Tas bija mīļi, ka Ināra Mūrniece mūs uzrunāja ar vārdiem «mīļie tautieši».» Viņaprāt, tā esot bijusi pozitīva, enerģētiska runa. Savukārt Māris Kučinskis (ZZS) jutis centienus demonstrēt, ka NA lepojas ar šo amatu, «lai visa Latvija saprastu, ka Nacionālā apvienība spēlē lielu lomu». Ivaram Zariņam (Saskaņa) pēc arhibīskapa J. Vanaga sprediķa Saeimas priekšsēdes runa šķitusi «pliekana un klišejiska».
Taču lielai daļai iedzīvotāju valsts jubileja asociējas nevis ar runām, bet ar svētku salūtu un militāro parādi Daugavmalā, kas šogad ieguvusi citu nozīmi. To uzsvēra arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš parādes dalībniekiem sacīja: «Šis 18. novembris ir citādāks nekā iepriekšējie, jo ārējās drošības situācija ir mainījusies, liekot mums pārskatīt daudzas prioritātes, īpaši vēršot uzmanību uz valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.» A. Bērziņš uzsvēra, ka ir jānodrošina finansējums aizsardzībai likumā noteiktajā apjomā. Ka vissvarīgākais ir, lai «mūsu valstij nedraudētu nekādas briesmas», teica arī Dienas uzrunātie cilvēki. To kā pirmo minēja Brigita un Jānis Liepiņi, kuri, kā katru gadu, bija atnākuši pie Brīvības pieminekļa, kur ziedus nolika arī daudzas amatpersonas. J. Liepiņš sacīja: «Svētku sajūta ir bijusi vienmēr, jo mēs varam dzīvot brīvā Latvijā. Galvenais ar stingru mugurkaulu iet uz priekšu.» Bijušais premjers Andris Bērziņš ziedus gāja nolikt kopā ar mazbērniem - četrgadīgo Karlīnu un pirmklasnieku Oskaru -, kuriem prieku sagādā pavisam vienkārši svētku atribūti - karogi, iespēja iet uz skolu, pieliekot sarkanbaltsarkano lentīti, mūzika un smaidīgi cilvēki ielās, kas citiem vēl priecīgus svētkus.