Ņemot vērā situāciju Krievijā, Dzintars Ābiķis (Vienotība) uz jauno Saeimu aicina paraudzīties caur ģeopolitiskās situācijas prizmu. Tās deputātiem, iespējams, jābūt gataviem pieņemt izšķirīgus lēmumus varbūtējās krīzes situācijās un «saglabāt vēsu prātu, jo valsts drošība ir tās primārais uzdevums», sacīja Dz. Ābiķis. Viņš ir bijušais Augstākās padomes deputāts, kuram ir šāda pieredze. Jau vairākus mēnešus Dz. Ābiķis saņem īpašo pensiju, kas deputātiem, kuri balsoja par neatkarības atjaunošanu, ir 80% no Saeimas deputātu algas.
Pārejas periodā
Bijušie Reformu partijas biedri Gunārs Igaunis (kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības) un Jānis Ozoliņš (Vienotība), kurš vadīja Tautsaimniecības komisiju, pēdējās nedēļas veltīja labdarības koncertam Nāc līdzās Ziemassvētkos, kas notika Rēzeknē koncertzālē Gors. J. Ozoliņš ir fonda Nāc līdzās valdē, un labdarības akcija Rēzeknē viņam bijis svarīgākais notikums pēc pilnvaru beigām. G. Igaunis atgriezies pie vēl kādas agrākās nodarbošanās - seno mūzikas instrumentu izgatavošanas. J. Ozoliņš tagad atpūtīšoties un tad izvēlēsies kādu no vairākiem darba piedāvājumiem. Viņaprāt, bijušajiem Saeimas deputātiem, kas parlamentā strādājuši daudzmaz aktīvi, nevajadzētu nonākt situācijā, ka nevar atrast darbu.
Neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa apzināti izvēlējās nekandidēt vēlēšanās un nepieslieties nevienai partijai. «Es sevi redzēju politikā un gribētu tur atgriezties, bet līdz 2017. gadam to neplānoju. Politikā viens nav cīnītājs, ir jābūt aiz muguras partijai,» atzina E. Siliņa, kura tagad sevi velta ģimenei. Viņa atklāja: «Esmu ceturtā bērniņa gaidībās un tagad koncentrējos uz šo pamatpienākumu.» Neatkarīgais deputāts Vladimirs Reskājs, kurš Saeimā bija ievēlēts no Saskaņas centra, visus spēkus kā partijas Latvijas attīstībai ģenerālsekretārs veltīs, lai varētu atgriezties parlamentā. Protestējot pret mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu, viņš kopā ar partijas biedriem jau piketēja pie Saeimas, kurā pats vēl nesen strādāja. Viens no bijušajiem Reformu partijas priekšsēžiem Edmunds Demiters ir atgriezies Talsos un - arī biznesā, taču vismaz reizi nedēļā brauc uz Rīgu, kur jau rudenī tika atklāts veselības centrs Vivendi. Bijušais politiķis ir viens no tā līdzīpašniekiem. Ideja veidot centru cilvēkiem, kurus stress tuvina izdegšanas sindromam, dzimusi, ar šo parādību saskaroties politikā.
Atrod arī labus vārdus
Klāvs Olšteins, kurš drīz kļūs par zvērinātu advokātu, un Viktors Valainis, kurš tagad pārstāv Jēkabpils Reģionālo partiju, visvairāk slavēja jauno Saeimu. Tā ļoti raiti pieņēma valsts budžetu, tas nozīmē, ka arī koalīcija ir stipra, sacīja V. Valainis. K. Olšteins jaunā parlamenta spēku saredz bijušo pašvaldību vadītāju lielajā pārstāvniecībā, jo «ar savu dzīves pieredzi viņi ir liels pienesums». K. Olšteins un vēl vairāki bijušie deputāti uzteica jauno ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), kā arī veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), kuru pozitīvi vērtē arī E. Siliņa. Viņa savulaik atbalstīja arī bijušo ministri Ingrīdu Circeni, kurai diemžēl neesot bijis Vienotības aizmugures. Tajā pašā laikā E. Siliņu biedē tas, cik liela ietekme 12. Saeimā un valdībā ir Zaļo un Zemnieku savienībai. K. Olšteins par vienu no riskantajiem punktiem uzskata laiku pēc prezidentūras, ja būs grūti saskatīt jaunus mērķus, bet tādi ir. Bijušais politiķis atgādināja, ka Latvijai jāgatavojas izmantot arī ES Investīciju plāna iespējas.
Vairāki uzrunātie bija jūtami vīlušies Latvijas Reģionu apvienībā, no kuras kandidēja arī G. Igaunis. Viņš atzina, ka par Arturu Kaimiņu «es nevaru būt lepns». Pirms trim gadiem Reformu partijas deputātus esot saukuši par dīvainīšiem, tomēr RP nevarot salīdzināt ar to, kas tagad redzams Reģionu apvienībā, uzskata E. Demiters. «Ja neskaita to klaunu, citu pārsteigumu jaunajā Saeimā nav,» teica Dz. Ābiķis, kurš no mediju piedāvātās informācijas nevarot gūt pilnīgu priekšstatu par Saeimu. Viņu interesē Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā notiekošais. Par tās vadītāju Jāni Vucānu (ZZS) varot teikt to labāko, taču ir iespaids, ka tagad komisijā dominē kultūras, nevis izglītības jomas pārstāvji. «Vēl man šķiet, ka Saeimas priekšsēdētājai [Inārai Mūrniecei] pietrūkst zināšanu politikā. Viņa ir centīga un spējīga, bet otrai augstākajai amatpersonai ir jāapzinās, ka viņa amatā pārstāv valsti, nevis vienu partiju,» teica Dz. Ābiķis, iesakot izraudzīties spēcīgus padomniekus, jo īpaši ārlietās.