Krievijas pasākumi, kas vērsti uz Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanu atbilstoši Krievijas ģeopolitiskajām interesēm, kļūst arvien intensīvāki. Tāpat riska kategorija ir kontrabandisti. «Latvijas pierobežas iedzīvotāju iesaistīšanās nelikumīgās akcīzes preču kontrabandas aktivitātēs padara viņus par viegli izmantojamiem Krievijas specdienestu informācijas iegūšanas mērķiem,» Dienai atklāj Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.
Patlaban gan muita pastiprināti kontroles nav sākusi veikt. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja saka: «Muitas kontrole loģiski uz austrumu robežas notiek tāpat kā līdz šim - tā ir kontrole pēc riska analīzes un izlases kārtībā.»
Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) Dienai norāda, ka robežsardzei būtu jākļūst vēl stingrākai un šajā brīdī finansējuma ziņā tai būtu jāsniedz lielāks atbalsts. «Tas, kas notiek Austrumukrainā, man kā nemilitāristam nav saprotams. Kā var bruņotas smagās mašīnas ar karavīriem no Krievijas braukt pāri robežai un par ko it kā pati Krievijas valdība neko nezina?» jautā R. Zīle un turpina: «Spēkiem arī tīri militāri ir jābūt gataviem. Ar kontrabandistiem un daudziem citiem elementiem gadās provocējošas situācijas. Īpaši bīstami tas varētu izvērsties prezidentūras laikā, jo Krievijai varētu būt interese parādīt to, ka mēs kā prezidējoša valsts netiekam ar sevi galā.» Tāpat viņš uzskata, ka uzmanība jāpievērš mūsu iekšpolitikai, it īpaši, tuvojoties Saeimas vēlēšanām. «Nekas nevarētu būt sliktāks kā demokrātiskā veidā izveidota valdība, kas ir Krievijai draudzīga, bet nedraudzīga NATO un ES. Protams, jāņem vērā arī enerģētikas lobija spēks,» viņš skaidro.
Drošības policijas nesen publiskotajā pārskatā par pērnā gada darbības rezultātiem bija izcelta arī šī problemātika. Tur tika prognozēts, ka «informatīvajā telpā turpināsies Krievijas radīto mītu un stereotipu izplatīšana par nepilsoņu un minoritāšu tiesību pārkāpšanu, krievu valodas lietošanas ierobežošanu un fašisma atdzimšanu Latvijā».
Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (V) Dienai atklāj, ka nesen komisija bijusi izbraukuma sēdē Daugavpilī un tikusies ar Latgales reģiona Daugavpils policiju. «Šajā reģionā drošības jautājumi ir jo īpaši aktuāli. Par spīti tam, ka krīzes laikā tika samazināti štati, šīs policijas rezultāti nevis kritās, bet uzlabojās. Viņi ļoti veiksmīgi cīnās pret organizēto noziedzību. Tāpat man ir liela ticība Latvijas robežsardzei,» stāsta A. Latkovskis. Viņš gan norāda, ka satraukumam nav pamata: «Protams, Krievija gribēs parādīt, cik ļoti sašķelti mēs esam, viņi vienmēr to ir darījuši, un ar to ir jārēķinās. Ārlietu ministrijai ir jāseko līdzi un ir jābūt gataviem. Tajā pašā laikā mums pašiem ir jāuzvedas kā normālai Rietumu demokrātijai.»
Viņš atklāj, ka drošības sektors Latvijā gatavojas iespējamiem saspīlējumiem. Piemēri nav tālu jāmeklē, daudz ko izsaka tas, kā Lietuvai klājās pērnā gada otrajā pusē, kad tā bija ES prezidējošā valsts. «Mēs gatavojamies tam, ka varētu būt līdzīga situācija kā ar Lietuvu, kad Krievija dažādos veidos izdomāja aizbildinājumus, lai, piemēram, ar ekonomiskām sankcijām mēģinātu vājināt Lietuvas nostāju kā prezidējošai valstij. Tas pats noteikti ir sagaidāms mums. Ar cieņu un stāju tas ir jāsagaida, jābūt gataviem pretargumentiem. Mēs nebūsim ne pirmie, ne pēdējie,» viņš saka.