Pirmajā vietā ilgtspēja
Latvijas mežu politika balstās uz ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izpaužas kā mežu pārvaldīšana un izmantošana atbilstoši tam, lai tiktu saglabāta bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, reģenerācijas spēja, dzīvotspēja un to iespējas šobrīd un nākotnē veikt attiecīgās ekoloģiskās, saimnieciskās un sociālās funkcijas vietējā, valsts un globālā mērogā un lai netiktu nodarīts kaitējums citām ekosistēmām.†
A/s Latvijas valsts meži, kas saimnieko lielākajā daļā Latvijas teritorijas, ko sedz meži, rūpējas par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī ir izstrādājuši dažādas izglītības programmas un iesaista skolas darbos, piemēram, mežu stādīšanas projektos. Meža stādīšana ir visbiežāk izmantotā atjaunošanas metode - to iespējams piemērot daudziem meža augšanas apstākļu tipiem. Pareizi un kvalitatīvi veikta stādīšana ir droša meža atjaunošanas metode, kas koku stādiem garantē optimālus augšanas apstākļus.
Darbus veic gan pavasarī, gan vasaras sākumā (izņemot karstāko un sausāko laiku), gan arī rudenī. Meža stādīšanā tiek izmantots LVM kokaudzētavās izaudzēts kvalitatīvs stādāmais materiāls: priedes, egles un ozola kailsakņi, egles un bērza kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu, priedes, egles, bērza un melnalkšņa ietvarstādi. Stādīšanai izmantojams tikai atbilstošs meža stādīšanas inventārs†- lāpstas un speciāli stādīšanas stobri.
Protams, par jaunaudzēm jārūpējas arī vēlāk - jāveic monitrings: jāseko, kā kociņi iesakņojas, jaunaudzes pat ir jāravē un jādara citi nozīmīgi darbi.
Pašiem savs mežs
Rīgas Teikas vidusskola sadarbībā ar a/s Latvijas valsts meži 2016. gada 13. septembrī sāka jaunu ilgtermiņa izglītības izaicinājumu - skolēni kopā ar LVM ekspertiem veiks regulāru monitoringu pašu stādītā jaunaudzē Vēru meža iecirknī.
Rīgas Teikas vidusskolas sadarbība ar Latvijas valsts mežiem aizsākās 2012. gada 29. aprīlī, kad skolēni pirmo reizi piedalījās LVM rīkotajās Meža dienās un stādīja priežu mežu Siguldas novada Allažu pagastā.
Šogad 5.-11. klašu skolēni kopā ar skolotājiem un LVM meža ekspertiem devās uz Vēru meža iecirkni un apsekoja pašu stādīto 4,4 hektāru lielo jaunaudzi.
Darāmā bija daudz - sākumā bija jānosaka izvēlētajā parauglaukumā atrodamās koku sugas, jāsaskata katras sugas kociņi un jānorāda to atrašanās vieta parauglaukuma shēmā. Tad tika mērīts un pierakstīts katra koka augstums un stumbra diametrs. Tāpat skolēni mācījās noteikt priedes katra gada pieaugumu. Darba noslēgumā skolēni mērīja koka vainaga projekciju uz zemes un ievāca herbāriju no zemsedzes parauglaukumiem, nosakot sugu daudzveidību, īpatņu skaitu parauglaukumā. Ievāktos augu paraugus skolēni analizēs turpmākajās bioloģijas un dabaszinību stundās. Arī par jaunaudzi iegūtie dati tiks analizēti un apkopoti, skolēni varēs tos izmantot stundās, kā arī zinātniskās pētniecības darbu izstrādē.
Skolēniem prieks
Skolēniem šī diena patika. Jaunieši nesūdzas, ka nācies doties uz mežu un atstāt ierasto skolas soli, bet atzīst, ka labi pavadījuši laiku svaigā gaisā un iemācījusies daudz ko jaunu. Piemēram, cik daudz gada laikā koks var izaugt vai kā pēc saules noteikt ziemeļus. Visi apgalvo, ka gribētu vēl šādas radošas mācību stundas.
Bērni šajā meža daļā nebija pirmo reizi, jo stādīšanas darbus te jau veikuši, tāpēc viņiem ir interesanti paskatīties, cik lieli izauguši pašu rokām stādītie kociņi un ne tikai - interesanti redzēt arī, cik daudz dažādu lietu aug «mazā zemes plankumiņā». Bērniem interesanti šķita arī uzzināt, kā pēta jaunaudzes.
Prieku par piedzīvoto neslēpj arī skolotāji. «Cik forši paskatīties uz it kā zināmo un pazīstamo no malas. Un zināt, ka mūsu skolēni var tikt galā ar tik specifiskiem uzdevumiem,» priecājas skolotāja Liene Binde.
Pedagogi atzīst - šādas stundas dabā sniedz lielisku iespēju skolotājiem un skolēniem veidot sadarbību neformālā gaisotnē, ļaujot iepazīt vienam otru no citas puses. Viņuprāt, lieliski ir tas, ka šajā projektā piedalās dažāda vecuma skolēni, kas sniedz iespēju skolēniem iegūt jaunus draugus arī no citām klasēm. «Prieks redzēt, ka dažāda vecuma skolēni kopā sadarbojas, lai nokļūtu līdz vienam mērķim - kā viņi savā starpā sadala atbildību, kā komunicē, palīdz cits citam, atbalsta cits citu. Sevišķi liels prieks redzēt, ka vecākie skolēni neatgrūž mazākos, uzskatot, ka viņi ir sīkie un neko daudz nezina/nevar, bet tieši otrādi - viņi atbalstīja jaunākos, iedrošināja viņus, tā ka arī mazie piektklasnieki jutās lieliski un gandarīti par savu iesaistīšanos un ieguldīto darbu,» ievērojusi skolotāja Sigita Ļemantoviča.
Protams, labi ir tas, ka skolēni var redzēt matemātikas praktisko pielietojumu dzīvē - precīzi mērījumi, to fiksēšana. Vairāk gan tas tiek darīts ar skatu nākotnē - dati tiks vākti vairākkārt, un tad varēs runāt par to, vai tas, kas notiek reāli dzīvē, ir tas pats, kas «plānots datorā», vai katru gadu šie pieaugumi ir vienādi, kā arī analizēt, kādi faktori to ietekmē. Tas noteikti palīdzēs labāk izprast jēdzienus, kas saistīti ar statistiku, un apzināties, ka uz iegūtajiem rezultātiem var balstīties, lai prognozētu nākotnē sasniedzamo rezultātu un plānotu procesus - tā praktiskie darbi mežā noder mācību vielas apguvei, ko parasti dara, sēžot solā.
Mācību priekšmetu integrācija
Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane mudina arī citas skolas doties mācībās dabā. Viņa uzsver - līdz šim viens no skolas un LVM sadarbības memoranda nozīmīgākajiem ieguvumiem bija iespēja piedalīties vides izglītības programmā Izzini mežu un kopā ar skolēniem un viņu ģimenēm piedalīties meža stādīšanā, bet šobrīd skola ir iesaistījusies jaunajā projektā Skolas mežs, kura ietvaros LVM speciālistu un skolotāju vadībā skolēni uzsākuši pašu stādītā meža pētniecību.
Darbojoties šajā projektā, skolēniem vienlaicīgi nostiprinās prasmes vairākos topošajā izglītības standartā ietvertajos kompetenču blokos, kā arī notiek mācību priekšmetu integrācija: matemātika, ģeogrāfija, bioloģija, ķīmija. Projekts ir ilglaicīgs, tāpēc skolēniem būs iespēja iedziļināties un labāk saprast, kā aug mežs, skaidro direktore.
«Svarīgi, ka bērni pārliecinās par zināšanu praktisko pielietojumu dabā. Veidojas dabas pētnieka prasmes. Interesanti, ka projektā vienlaikus piedalās dažādu vecumu bērni. Bērni sadarbojas kā ģimenēs - «brāļu un māsu» statusā un kopā mācās saskatīt, izmērīt, saskaitīt, saprast.
Pilsētas bērniem ir iespēja mācīties dabā. Pretstatā dabas patērētāja filozofijai veidojas izpratne par dabas procesiem, līdz ar to izpratne, ka daba ir jāsaudzē,» saka I. Bergmane.
«Mācību stundas mežā mums ir vienas no visvērtīgākajām. Mežā organizējam ļoti nopietnu, bet reizē arī interesantu mācību procesu, kur darbojas un pēta paši bērni, bet daba ir labākais skolotājs,» piebilst direktore.