Ar rietumnieku atbalstu
Saūda Arābija, piebiedrojoties Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Katarai, Bahreinai, Kuveitai, kā arī Marokai, Jordānijai un Sudānai, naktī uz ceturtdienu sāka uzlidojumus un artilērijas uzbrukumus hutiešu pozīcijām Jemenas ziemeļos un galvaspilsētā Sanā, ko šiītu kaujinieki ieņēma septembrī.
Saūda Arābija operācijai mobilizējusi 100 militāro lidmašīnu un 150 tūkstošu karavīru, savukārt pārējie sabiedrotie iesaistījušies vismaz ar 85 kara lidmašīnām. Ēģipte, Jordānija, Sudāna un Pakistāna nepieciešamības gadījumā esot gatavas piedalīties sauszemes operācijās. Kāda Saūda Arābijas amatpersona ziņu aģentūrai Reuters sacījusi, ka «sauszemes ofensīva var būt nepieciešama kārtības atjaunošanai».
Saūda Arābija un tās sabiedrotie paziņojuši, ka atsaukušies prezidenta A. M. Hādī lūgumam «aizstāvēt Jemenu un tās iedzīvotājus pret šiītu kaujinieku agresiju», vēsta AFP. «Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai nepieļautu Jemenas leģitīmās valdības krišanu,» vakar paziņoja Saūda Arābijas vēstnieks ASV Adels el Jubeirs. «Dumpinieku grupējumi Jemenā kontrolē vai var kontrolēt ballistiskās raķetes, artilēriju un pat gaisa spēkus.»
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija paziņojusi, ka atbalsta Saūda Arābijas operāciju pret hutiešiem. Amerikāņi, kuriem reģionā ir vairākas militārās bāzes, ir gatavi palīdzēt ar izlūkošanas informāciju, bet nesniegs tiešu militāro atbalstu operācijai. Arī Lielbritānija un Francija atbalstot militāro operāciju Jemenā.
Var izmantot Islāma valsts
Mediji vēsta, ka ceturtdien notikuši uzlidojumi Sanas galvenajai civilajai lidostai un netālajam militārajam lidlaukam, visticamāk, lai vājinātu hutiešu iespējas izmantot savu pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķetes. Šajos uzbrukumos pilnībā nopostītas vairākas mājas un nogalināti vismaz 13 civiliedzīvotāju. Uzlidojumi notikuši arī hutiešu pozīcijām pie Jemenas un Saūda Arābijas robežas.
Jemenas prezidentam lojāli sunnītu kaujinieki vakar paziņoja, ka atguvuši kontroli pār starptautisko lidostu valsts otrajā lielākajā pilsētā Adenā, kur pēc Sanas pamešanas februārī slēpjas A. M. Hādī. Trešdien lidostu bija ieņēmuši hutiešu kaujinieki.
Šiītu pārvaldītā Irāna, kas gadu desmitiem cīnās ar Saūda Arābiju par ietekmi Persijas līcī, pieprasījusi nekavējoties pārtraukt «agresiju un uzlidojumus» Jemenā. Tajā pašā laikā Teherāna neizskatot iespēju militāri iejaukties. «Irāna izmantos visus iespējamos politiskos līdzekļus, lai mazinātu saspīlējumu Jemenā,» vārdā neminēta augsta ranga irāņu amatpersona sacījusi Reu-ters.
Jemenā augošo haosu un varas vakuumu sev par labu var izmantot tur bāzētā teroristiskā organizācija Al Qaeda Arābijas pussalā un džihādistu kustība Islāma valsts (IS), kas savu darbību izvērsusi galvenokārt Sīrijā un Irākā, bet pērn novembrī paziņoja, ka mēģinās nostiprināties arī Jemenā. Pagājušajā nedēļā IS sekotāji Sanā sarīkoja uzbrukumus vairākām mošejām, kurās pulcējās hutiešu atbalstītāji, nogalinot vismaz 130 cilvēku.
Aug bažas, ka Jemena var tikt ierauta ilgstošā karadarbībā, kas valsts ģeogrāfiskā novietojuma dēļ varētu nopietni apdraudēt reģionā iegūtās naftas eksportu. Tankkuģi no Persijas līča valstīm izmanto Adenas līci un Bābelmandeba šaurumu, lai nokļūtu Sarkanajā jūrā, no kuras caur Suecas kanālu nogādā naftu Eiropā.
Brent markas jēlnaftas cena ceturtdien auga vairāk nekā par pieciem procentiem, sasniedzot gandrīz 58 dolārus (53 eiro) par barelu.