«Baltie republikāņi un melnie demokrāti - mēs dzīvojam pēc tamlīdzīga iedalījuma. Risinot augstākās izglītības un minimālās algas jautājumus, gandrīz vienmēr sarunas nonāk līdz ādas krāsai. Taču tā nedrīkst sadalīt cilvēkus pirmās un otrās šķiras pilsoņos,» uzskata N. Orroka.
Šī problēma regulāri eskalējas protestos - arī neilgi pēc starptermiņa vēlēšanām 37 no 50 štatiem pārņēma saniknotu cilvēku pūļi, kas, demolējot ēkas, bloķējot ielas un dedzinot automašīnas, protestēja pret rasu diskrimināciju un likumsargu patvaļu. Protestus uzjundīja tiesas lēmums nesodīt balto policistu, kurš augustā nošāva neapbruņotu afroamerikāņu jaunieti. ASV mediji vēstīja, ka kopš tā gadījuma sadursmēs ar likumsargiem tikuši nošauti vēl vismaz 14 jaunieši.
Ja minētais tiesas spriedums būtu tapis zināms pirms 4. novembra, ļoti iespējams, tas būtu ietekmējis vēlēšanu rezultātus par labu melnādaino tiesību aizstāvjiem demokrātiem: «Katrās vēlēšanās ir nozīme vēlētāju etniskajai sašķeltībai. Pirms vairākiem gadiem afroamerikāņi bija pasīvi, taču tagad viņu aktivitāte arvien pieaug, viņi sāk apzināties savas spējas ietekmēt procesus sev par labu. Aizvadītajās vēlēšanās 62 procenti balsotāju bija baltie un 17 procentu - afroamerikāņi,» norāda Emorija Universitātes profesors Alans Abramovičs. Kāpums esot par pieciem procentpunktiem. Viņa kolēģis profesors Mērlijs Bleks skaidro - ASV elektorāts iedalāms trīs grupās: demokrātu atbalstītājos, republikāņu atbalstītājos un mainīgajos, kuri sevi nepiesaista konkrētai politiskajai grupai, taču tieši viņu izvēle ikreiz ietekmē vēlēšanu rezultātus.