Viņa tomēr atzīst, ka ticamākais iemesls nepārvēlēšanai lektores amatā bijis konflikts ar dekāni, kura gan to noliedz. Savukārt _Dienas_ aptaujātie cilvēktiesību eksperti atzīst - dzimums ir viens no izplatītākajiem diskriminācijas pamatiem, un arī sievietes mēdz diskriminēt sievietes.
«Kad universitātē notika lektora vēlēšanas, sakarā ar agrāk notikušo konfliktu [ar LU Juridiskās fakultātes dekāni K. Stradu-Rozenbergu] tika sarunāts fakultātes domes balsojums, proti, vadība norādīja domei, par ko balsot, un tika ievēlēts kandidāts, kurš neatbilst konkrētā amata prasībām, bet ir vīrietis. Neizskanēja neviens arguments, kādēļ viņš ir labāks,» skaidro I. Roze. Viņa par lektori strādājusi kopš 2003. gada un specializējas Tiesību teorijas un vēstures katedrai vajadzīgajā tiesību socioloģijā, bet J. Pleps ir valsts tiesību speciālists. Viņa atzīst, ka vērsusies tiesā ar prasību par diskrimināciju tāpēc, ka konfliktu ar fakultātes vadību, kuru uzskata par savas nepārvēlēšanas īsto cēloni, nav iespējams juridiski noformulēt.
Fakultātes dekāne K. Strada-Rozenberga gan pārmetumus noliedz: «Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa domes locekļu vispār nezina par kaut kādām mūsu savstarpējām nesaskaņām, ja tādas vispār ir. Neesmu izvērsusi nekādu aģitāciju. Ja paskatāmies uz domes sastāvu un fakultātes vadību, šeit absolūtā vairākumā ir sievietes, un no šī viedokļa vien jautājums par sieviešu diskrimināciju kļūst dīvains.» Juridiskās fakultātes domē, kura balsoja, darbojas 23 cilvēki: pārstāvji no katras katedras, vispārējā tehniskā personāla pārstāvji un studenti. Minētais fakultātes domes balsojums ar LU vadības lēmumu pašlaik ir atcelts un lektora vakance nav aizpildīta.
Cita citu diskriminē
Dienas aptaujātie cilvēktiesību eksperti gan neredz iemeslus, kādēļ sievietes nevar diskriminēt sava dzimuma pārstāves. «Piemēram, ja sieviete ir darba devējs un ir kandidāte, kura drīzumā varētu doties bērna kopšanas atvaļinājumā, tad, lai izvairītos no klapatām, pieņem darbā vīrieti, kurš tādu atvaļinājumu, visticamāk, neņems. Tikpat labi sievietes var diskriminēt vīriešus, piemēram, ir bijis gadījums, ka kāds vīrietis ir tiesājies par sludinājumu, kurā darbā aicināta apkopēja, jo kādēļ viņš tur nevarētu strādāt,» skaidro Latvijas Cilvēktiesību centra speciāliste Ilvija Pūce.
Savukārt centra vadītāja Anhelita Kamenska Dienai norāda, ka I. Rozei, lai uzvarētu tiesā, būtu vajadzīgi konkrēti pierādījumi, ka viņa tikusi diskriminēta tieši dzimuma dēļ. «Tie var būt kādi izteikumi, piemēram, pirms kāda laika bija lieta, kur kādai kundzei, kura gribēja strādāt par kurinātāju, darba devēji liecinieku klātbūtnē bija pateikuši, ka «sievišķi te nestrādās». Tā var būt arī e-pasta sarakste vai kas cits, bet problēma ir tāda, ka pierādījumi šādos gadījumos parasti ir darba devēja rīcībā,» viņa skaidro.
Baidās, ka neņems darbā
A. Kamenska arī norāda, ka dzimumu diskriminācijas lietās Latvijas problēma esot bailes no negatīvas publicitātes: «Piemēram, 2006. gadā kāda romu tautības sieviete uzvarēja lietā par diskrimināciju, tas tika plaši aprakstīts medijos, un viņai tādēļ vēlāk bija ļoti grūti atrast darbu. Arī kompensāciju viņa nesaņēma, jo uzņēmums, kurš bija diskriminējis, bankrotēja, bet citi darba devēji no viņas baidījās.» I. Roze gan morālo kompensāciju nav pieprasījusi, tikai to, lai viņu atkal pieņemtu darbā.
Arī Tiesībsarga birojs atzīst, ka dzimumu diskriminācija Latvijā ir problēma. «2010. gadā ierosinātas sešas pārbaudes lietas, bet 2009. gadā šis skaits ir bijis lielāks - 16 pārbaudes lietu. Iepriekšējos gados visai daudz iesniegumu bija par atbrīvošanu no darba maternitātes dēļ, turpretim 2010. gadā izskatītās pārbaudes lietas vairāk saistītas ar pieeju precēm un pakalpojumiem, piemēram, aizliegums veikalā iebraukt ar bērnu ratiņiem,» skaidro biroja pārstāve Līga Biksiniece-Martinova.
Saskaņā ar Eirobarometra pētījumiem dzimumu diskrimināciju kā problēmu Latvijā uztver tikai aptuveni trešā daļa iedzīvotāju, tas ir mazāk nekā vidēji Eiropā. Tomēr Latvijā ir arī zemāks izglītības līmenis par savām tiesībām, tādēļ cilvēki var arī neatpazīt gadījumus, kad viņi tikuši diskriminēti.