Pēc dažām stundām tika paziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir ierosinājis krimināllietu par kukuļdošanu 20 000 eiro apmērā. Kukulis tika piedāvāts deputātam Ilmāram Ančānam, lai viņš atbalstītu J. Hlevicka kandidatūru. I. Ančāns to neizdarīja, par kukuļa piedāvājumu ziņoja KNAB. Tāds ir virspusējais ieskats 10 gadu tālā pagātnē, kad dzima skandāls ar nosaukumu Jūrmalgeita.
Joprojām meklē
Iesaistīti bija arī Ainārs Šlesers un Andris Šķēle, tomēr pierādījumu trūkuma dēļ pret viņiem izmeklēšana tika pārtraukta. Patlaban reālu cietumsodu ir izcietis vien J. Hlevickis - piespriesto piecu gadu vietā viņš cietumā pavadīja gandrīz trīsarpus gadu. Jūrmalgeitas lietā tādu pašu lēmumu tiesa pieņēma arī attiecībā uz uzņēmēju Germanu Milušu, tomēr uz sprieduma pasludināšanu viņš neieradās, jo atradās ārzemēs, no kurienes joprojām nav atgriezies. Deputāta kandidāts Leonīds Lasmanis, nojaušot tuvojošās nepatikšanas, izvēlējās no valsts izbēgt agrāk - jau tiesas izmeklēšanas laikā. Par G. Milušu izskanēja pieļāvumi, ka viņš varētu atrasties Kiprā, par L. Lasmani pēdējā publiski zināmā informācija ir tāda, ka viņš šķērsojis Igaunijas un Krievijas robežu.
Starptautiskajā meklēšanā viņi atrodas jau teju 10 gadu. Vienīgais, uz ko norāda tiesībsargājošās iestādes, - šajā gadījumā nevajadzētu uztraukties par to, ka lietām iestāsies noilgums. Noilgums nav attiecināms uz tām personām, kuras bēguļo. Tomēr nešķiet, ka šis apstāklis viņu meklējumos būtu palīdzējis. Nekādu ziņu nav ne policijā, ne KNAB. KNAB pārstāve Laura Dūša Dienai pauž, ka lieta jau pirms krietna laika nodota prokuratūrai un meklēšanu nodrošina policija. Savukārt Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis no komentāriem atturas, norādot, ka tas ir KNAB kompetencē.
Neko nav mainījusi
Jūrmalgeitas lietas prokurore Velta Zaļūksne skumji nopūšas un atzīst - skandāls nav mainījis itin neko. «Kā gan var teikt, ka tas kaut ko ir mainījis, ja pēc pieciem gadiem Jūrmalā notiek tas pats - tiek doti kukuļi par attiecīgu balsojumu. Vienīgais, ko šis skandāls Latvijai ir atstājis, ir tas, ka otrā kukuļdošanas lieta Jūrmalā sabiedrībai vairs nebija pārsteigums.» Uz jautājumu, vai sodi nav bijuši pārāk vāji, ja nav motivējuši neiesaistīties līdzīgās afērās, viņa atbild noliedzoši: «Pieci gadi cietumā ir ļoti daudz. Pieļauju, ka likmes ir tādas, kuru dēļ ir vērts riskēt.» V. Zaļūksne arī saka - konkrētajā lietā viņai neesot nepabeigtības sajūtas: «Uzskatu, ka šajā lietā es izdarīju visu, ko saskaņā ar likumu prokuroram vajadzēja izdarīt. Kāpēc ir tāda situācija, ka politiķi dod un ņem kukuļus, - es nedomāju, ka šis jautājums adresējams prokuratūrai.»
Politologs Ivars Ījabs norāda, ka vienīgais, uz ko korupcijas skandāls atstājis ietekmi, ir Tautas partijas liktenis. Šī partija parādīja, ar kādām metodēm tiek strādāts. «Tajā konkrētajā brīdī nekādu graujošu rezultātu nebija, jo 2006. gadā vēlēšanās tāpat uzvarēja Tautas partija. Tomēr uzskatu, ka ilgtermiņā tieši tas sagrāva šo veidojumu, jo šāda naudas došana bija visai skandaloza, telefonsarunas Jūrmalas domes atejā tomēr bija nedaudz par uzkrītošu,» viņš atceras.
Kopumā Jūrmalgeita bija pirmais signāls, ka korupcija Latvijā kļūst par politiski nozīmīgāko tēmu. Politologs uzskata, ka šī skandāla cikls noslēdzās ar 11. Saeimas ievēlēšanu, kad toreizējā prezidenta Valda Zatlera piesolītā cīņa ar oligarhiem demonstratīvi izgāzās. «Jūrmalgeita bija pirmā bezdelīga šai sešus gadus ilgajai cīņai pret oligarhiem, kas tagad kaut kā ir apklususi,» viņš saka.
Vienīgais reālu cietumsodu izcietušais šajā skandālā - J. Hlevickis - patlaban Jūrmalas slimnīcā vada Diagnostikas bloku. Viņš Dienai klāsta, ka notikušo cenšoties pieņemt kā dzīves mācību: «Esmu filosofs. Diemžēl dzīve nesastāv tikai no taisnības. Tik augsta līmeņa netaisnība, protams, negadās katram...» Arī ļaunu prātu uz abiem starptautiskajā meklēšanā izsludinātajiem skandāla dalībniekiem neturot, bet, kur viņi patlaban atrodas, dzirdējis neesot.
I. Aizstrauta, kura tolaik tika ievēlēta mēra amatā, par spīti korupcijas organizētāju vēlmēm, Dienai pauž uzskatu, ka korupcija Jūrmalā nav beigusies. «Ja vēlamies mainīt sistēmu, ir jāmaina ne tikai korumpēti politiķi, bet arī cilvēki, kuri ir likuši parakstus uz nelikumīgajiem dokumentiem. Šie cilvēki turpina īstenot iepriekš pieņemtos lēmumus. Un nav tik viegli viņus nomainīt, jo līgumi ir saslēgti ļoti sarežģīti,» stāsta I. Aizstrauta, aicinot paraudzīties uz Jūrmalas attīstības plānu, salīdzinājumā ar kuru Jūrmalgeita «bija tikai maza bērna šļupsti». Jūrmalas vēsturiskā daļa esot pieblīvēta ar jaunām daudzdzīvokļu mājām, kas lielākoties apdzīvotas tikai pāris mēnešu gadā. Arī kāpās parādoties ēkas, kuras agrāk nekad netiktu pieļautas.