Saeimas deputāti šonedēļ iecerējuši galīgajā lasījumā skatīt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Vairāki biznesa vides analītiķi šīs izmaiņas jau kritizējuši, norādot, ka ieguvumu būs maz, bet problēmu - daudz. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone pauda: «Ar vienu roku «atdodot» 9% likmi, likumdevējs rada sarežģītu nodokļa piemērošanu līdzšinējās sistēmas vienkāršības vietā.»
Ka «likums sarežģījās», atzinis arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (Vienotība), vēsta LETA. Viedokli, ka plānotie grozījumi ir tālu no ideālā varianta, neslēpj arī ilggadējais mikrouzņēmumu aizstāvis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viena no radikālākajām izmaiņām saistīta ar to, ka līdz 1. augustam paredzēts noteikt nozares, kurās mikrouzņēmumi nevarēs darboties. Noteicēja lomā - valdība. Tomēr šis plānotais aizliegums vērtējams kā nopietnas diskusijas vērts. Ministri un deputāti gadiem uzvēruši, ka valstij nevajag iesaistīties tirgus regulēšanā un, jo mazāk valsts iejaucas kādas nozares funkcionēšanā, uzņēmēju darījumos vai konkrētā tirgus segmentā, jo labāk visiem. Valsts pārvaldes amatpersonu un politiķu retorikā bieži dzirdēts arī, ka problēmu gadījumā jāļauj tirgum pašam situāciju sakārtot. Savukārt patlaban, plānojot noteikt nozares, kurās mikrouzņēmumi nevarēs darboties, tiek darīts pretējais - valsts gatavojas radikāli iejaukties uzņēmējdarbības vidē.
Turklāt, izvēloties vienu kritēriju - nozari, kurā uzņēmums darbojas -, ne vienmēr var nodrošināt objektīvu apstākļu izvērtējumu. Svarīgs ir plašāks skatījums uz situāciju, piemēram, arī reģionālais kritērijs. Pieņemsim, ir izveidots mikrouzņēmums, kura darbības virziens ir konsultācijas informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Ja šāds mikrouzņēmums darbojas Rīgā vai kādā citā no Latvijas lielākajām pilsētām, patiešām tā dibinātājam var sacīt: «Veido klasisku SIA, nevis mikrouzņēmumu. Potenciālo klientu daudz, konkurentu arī. Godīga konkurence prasa strādāt pēc vienādiem noteikumiem.» Savukārt, ja mikrouzņēmums, kas piedāvā IT konsultācijas, atrodas nomaļā lauku novadā, IT nozarē ir vienīgais daudzu kilometru rādiusā un konsultē apkārtnes iedzīvotājus, kā strādāt ar internetu, tā no tirgus viedokļa ir gluži atšķirīga situācija. Līdzīgi reģionālais kritērijs var būt svarīgs arī biznesa konsultāciju sniedzējiem, ēdināšanas firmām, naktsmītnēm, sadzīves lietu remontdarbnīcām un vēl daudziem citiem uzņēmumiem.